Eiropa ir uz sliekšņa, lai veiktu nozīmīgu soli savā monetārajā politikā, taču šoreiz tā varētu vienkārši izstāties pārāk ātri, īpaši pirms ASV. Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda pagājušajā mēnesī deva mājienu, ka ECB varētu sākt samazināt likmes ātrāk nekā ASV Federālo rezervju sistēma. Viņa skaidri norādīja, ka ECB gatavojas mīkstināt savu stingro politiku, ja vien nenotiks liels satraukums.

Pārsteidzīgi lēmumi var novest pie riskantiem ūdeņiem

ECB, nevēloties braukt uz Fed svārkiem, iezīmē savu kursu. Investori ir pilnībā noskaņoti, sagaidot ECB noguldījumu likmes samazinājumu, kas pašlaik ir 4%, iespējams, jau nākamajā mēnesī. Viņi pat liek likmes uz vēl diviem samazinājumiem vēlāk šogad.

Salīdziniet to ar Fed stratēģiju, kuras mērķis ir saglabāt likmes ilgāk, ar iespējamu likmju samazinājumu 2023. gada beigās. Fed vadītājs Džejs Pauels pagājušajā nedēļā minēja, ka var paiet kāds brīdis, līdz viņi būs pārliecināti, ka inflācija nostājusies līdz 2%.

Eiropas ekonomika nav gluži uzplaukuma, IKP izaugsme atpaliek un lēns inflācijas process atbilst ECB prognozētajam. Tomēr, ja ECB pazeminās likmes pārāk tālu no Fed laika grafika, tas varētu izraisīt problēmas gan izaugsmei, gan inflācijai reģionā.

Atcerieties, ka Eiropa iepriekš, piemēram, 1999. un 2011. gadā, ir veikusi likmju samazināšanu, taču šodienas scenārijs ir daudz atšķirīgs un, iespējams, nedrošāks.

Pirmkārt, likmju samazināšana varētu vājināt eiro, kas varētu nozīmēt augstākas cenas importētajām precēm. Tas ir īpaši satraucoši, ņemot vērā Eiropas lielo atkarību no importētās enerģijas.

Apmēram divas trešdaļas no tās enerģijas tiek importētas, salīdzinot ar tikai 21% Ķīnā, un atšķirībā no ASV, kas saražo vairāk enerģijas nekā patērē. Enerģijas izmaksu pieaugums varētu kaitēt biznesa ieguldījumiem, kompensējot jebkādu pozitīvo atlēcienu no likmju samazināšanas.

Tirgus uztvere un ekonomiskā prognoze

Vēl viens risks ir tirgus uztvere. Priekšlaicīga likmju samazināšana varētu liecināt, ka ECB sagaida vājus ekonomikas rādītājus, iespējams, mazinās privātā sektora uzticību un investīcijas. Eirozonas ekonomika jau tā nav vislabākā, jo izaugsme šajā ceturksnī ir tikai 0,3%, kas ir tikai nedaudz zemāka nekā ASV (0,4%).

ECB uzticamība varētu ciest, ja tā virzīsies pārāk ātri. Ja Fed atliks likmju koriģēšanu, ECB var tikt pakļauta spiedienam apturēt likmju samazināšanu, tādējādi satricinot ilgtermiņa pārliecību par monetārajiem lēmumiem. Gan inflācijas, gan IKP pieauguma stabilitāte varētu kļūt neparedzamāka, ko lielā mērā ietekmēs ECB rīcība.

Turpretim fiskālie pasākumi varētu piedāvāt stabilāku līdzekli reģiona ekonomiskajām problēmām. Eiropai ir aptuveni 800 miljardu eiro neizmantoti līdzekļi no nākamās paaudzes ES atveseļošanas programmas. Ja to izmanto saprātīgi, tas varētu veicināt ieguldījumus daudz efektīvāk nekā likmju korekcijas.

Šobrīd ir izdalīta tikai trešā daļa no šiem līdzekļiem. Nodokļu atvieglojumi ieguldījumiem varētu arī palīdzēt uzlabot produktivitāti, neradot riskus, kas saistīti ar agresīvu monetāro mīkstināšanu.

Tikmēr ECB prognozē, ka inflācija tuvāko ceturkšņu laikā pakāpeniski virzīsies uz 2% mērķi un sagaidāms, ka eirozonas ekonomikas izlaide pārsniegs iepriekšējās prognozes. Izaugsmes prognozes tādām lielākajām ekonomikām kā Vācija ir pārskatītas uz augšu, norādot uz iespējamu atveseļošanos no stagnācijas.

Neskatoties uz šīm optimistiskajām zīmēm, ECB vēlme samazināt likmes varētu būt pāragra. Līdzsvarota pieeja, kas neatbalsta ne pārmērīgu steigu, ne nepamatotu kavēšanos, vislabāk noderētu Eiropai