Saskaņā ar valdības prognozēm paredzams, ka Japānas vajadzība pēc enerģijas līdz 2050. gadam palielināsies par 35% līdz 50%, jo palielinās pieprasījums no pusvadītāju rūpnīcām un datu centriem, kas atbalsta mākslīgo intelektu (AI).
Datu centru un citas digitālās infrastruktūras ietekme
Pirmdien valdība publicēja dokumentu, kurā teikts, ka elektroenerģijas ražošanai jāpalielina no 1 triljona kilovatstundu (kWh), kas tiek lēsts pašreizējā desmitgadē, līdz gandrīz 1,35–1,5 triljoniem kWh 2050. gadā, lai apmierinātu pieprasījumu, jo vairāk datu centru, mikroshēmu rūpnīcu un Reuters ziņoja, ka valstī tiks būvēta cita energopatērīga infrastruktūra.
Pāreja uz attālinātu vai hibrīddarbu un mācīšanos, kā arī mākslīgā intelekta vadīta e-komercijas izaugsme ir izraisījusi plaukstošu datu centru biznesu visā pasaulē.
Mākonī balstītu video straumēšanas pakalpojumu pieņemšana un centieni pārvērst papīra ierakstus no failu skapjiem datu bāzēs arī tiek uzskatīti par galvenajiem attīstības virzītājiem Japānā.
Saskaņā ar Fuji Chimera pētniecības institūta prognozēm datu centru nozare Japānā pieaugs vidēji par 5,5 procentiem gadā no 23,5 miljardiem USD (3,2 triljoniem jenu) līdz vairāk nekā USD 29,2 miljardiem (4,0 triljoniem jenu) 2026. gadā.
Japānas valdība ātri rīkojas, lai īstenotu savu digitalizācijas plānu, jo strauji pieaug tiešsaistes datu izmantošana. Tā cenšas piesaistīt ievērojamas investīcijas un izmaiņas likumdošanā, lai plāni varētu veicināt trešo lielāko ekonomiku pasaulē.
Tie ietver vairāk zemūdens kabeļu izbūvi visā arhipelāgā un optisko šķiedru savienojumu paplašināšanu līdz 99,9% Japānas māju. Tas ir nozīmīgs arī valsts 370 miljardu dolāru (51,0 triljonu jenu) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektoram, kas ir trešais lielākais pasaulē ar vairāk nekā 10% no nominālā IKP.
Lai apmierinātu pieprasījumu Japānā, ir nepieciešami lieli ieguldījumi
Dokumentā arī norādīts, ka būs nepieciešami lieli ieguldījumi elektroenerģijas ražošanas avotos, jo elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums būs pirmais šāda veida pieaugums 20 gadu laikā.
Valdība strādā pie jaunas stratēģijas izstrādes oglekļa pēdas samazināšanai un rūpniecības politikai 2040. gadam, ko tā plānojusi pabeigt līdz maija beigām.
Pastāv bažas, ka, ja Japāna nepalielinās atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu, nevarēs nodrošināt uzticamu elektroenerģijas piegādi, sacīja valdība.
Japāna pieņēma likumu, kura mērķis ir palielināt ieguldījumus dekarbonizācijas iniciatīvās, kuru mērķis ir sasniegt vairāk nekā 962 miljardus ASV dolāru (150 triljonus jenu) nākamo desmit gadu laikā privātajā un publiskajā sektorā.
Pašlaik Japāna galvenokārt paļaujas uz fosilā kurināmā importu no Tuvo Austrumu piegādātājiem, un tā importē ogles no Austrālijas un Amerikas. Valsts saražo 60% no nepieciešamās enerģijas no oglēm un naftas.
Saskaņā ar dokumentu, lai apmierinātu pieprasījumu, valsts ir atkarīga no nākamās paaudzes reaktoru izvietošanas, kodolenerģijas iekārtu restartēšanas, peldošām jūras vēja parkiem un nākamās paaudzes saules baterijām, kas pazīstamas arī kā perovskīta saules baterijas.
Šobrīd Japāna ir ceturtais lielākais elektroenerģijas patērētājs pasaulē, neskatoties uz tās zemo iedzīvotāju skaitu, kas ir 120 miljoni, kas ir tikai 2,1% no visiem pasaules iedzīvotājiem.