𝗧𝗵𝗲 𝗘𝗴𝗴 𝗦𝗲𝗹𝗹𝗲𝗿 - 𝗔 𝗟𝗲𝘀𝘀𝗼𝗻. #Paņem pauzi
Stāsts par nabaga olu pārdevēju, kas nesen tika kopīgots un, manuprāt, ir pelnījis atkārtot... šī ir mācība, kas rezonē gan biznesā, gan personīgi...
Kāda sieviete jautāja: "Par cik jūs pārdodat olas?
Vecā pārdevēja atbildēja: "50 centi par olu, kundze."
Viņa teica: "Es paņemšu sešas olas par 2,50 USD... ņem vai atstāj."
Vecā pārdevēja atbildēja: "Nāc, paņem par tādu cenu, kādu gribi maksāt... var jau būt, ka tas ir labs sākums, jo man šodien nav izdevies pārdot nevienu olu."
Viņa paņēma olas un aizgāja, jūtoties lepna, ka ir pārspējusi veco vīru... ka viņa ir uzvarējusi.
Viņa iekāpa savā greznajā, dārgajā mašīnā un kopā ar draudzeni devās uz elegantu restorānu.
Tur viņa un viņas draugs pasūtīja visu, ko gribēja.
Viņi ēda nedaudz un atstāja daudz no tā, ko viņi lūdza. Kad viņa devās samaksāt rēķinu, tas bija 400,00 USD. Viņa iedeva 500,00 USD un teica restorāna īpašniekam, lai viņš patur sīknaudu.
Man ir jautājums:
Kāpēc mums vienmēr ir vajadzība parādīt, ka mums ir spēks, kad mēs pērkam no nabadzīgajiem un trūcīgajiem?
Un kāpēc mēs esam tik dāsni pret tiem, kuriem mūsu dāsnums pat nav vajadzīgs?
Reiz kaut kur lasīju, ka mans tēvs mēdza pirkt vienkāršas preces no nabagiem, pat ja viņam tās nebija vajadzīgas.
Dažreiz viņš par tiem maksāja vairāk…
Es uztraucos par to, ko dara mans tēvs, un reiz jautāju, kāpēc viņš to darīja?
Mans tēvs vienkārši atbildēja: "Tā ir labdarības dāvana, kas ietīta cieņā, mans dēls."
Mums visiem ir kaut kas, par ko padomāt, ejot cauri savai dienai... "Atļaut kādam kaut nedaudz cieņas mums izmaksāja ļoti maz, un tas var uzdāvināt citam cilvēkam uzmundrinošu dāvanu viņa dienā..." :-)
Nedēļas citāts
"Mēs dažreiz domājam, ka nabadzība ir tikai izsalkums, kails un bezpajumtnieks. Nabadzība būt nevēlamam, nemīlētam un nerūpētam ir vislielākā nabadzība. — Māte Terēze
(Mīlestība ir nepieciešama veselīgai dzīvei. Mēs domājam dzīvot veselīgu dzīvi, tāpat kā pārtiku un ūdeni. Es praktizēju katru dienu, mīlot visus apkārtējos.)