Trampam gatavojoties stāties amatā, pamazām kļūst skaidrāki pasākumi, ko viņš veiks pret Ķīnu. Lai gan viņš vēl nav oficiāli stājies amatā, viņa paziņojums par nodomu noteikt papildu tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas ir izpelnījies plašu uzmanību. Saskaroties ar šo izaicinājumu, Ķīna neizvēlējās sēdēt uz vietas un gaidīt nāvi. Tā vietā tā aktīvi meklēja atbildes stratēģijas un bija gatava uzsākt "otro fronti", lai reaģētu uz Trampa "atombumbu" ar granātām.
13. novembra kritiskajā punktā Ķīna spēra svarīgu soli un Saūda Arābijā veiksmīgi emitēja valsts obligācijas ne vairāk kā 2 miljardu ASV dolāru apmērā. Šī ir Ķīnas pirmā ASV dolāros denominēto valsts obligāciju emisija ārvalstīs, iezīmējot Ķīnas jauno izkārtojumu starptautiskajā finanšu arēnā.
Šis solis ne tikai atspoguļo Ķīnas finansiālo spēku, bet arī vēsta par pārejas brīdi finanšu karā starp Ķīnu un ASV. Kamēr Tramps joprojām koncentrējas uz tirdzniecības karu, Ķīna klusi ir atvērusi "otro kaujas lauku" ASV obligāciju tirgū, cenšoties salauzt Savienoto Valstu finanšu hegemoniju.
Lai saprastu šo stratēģiju, mums vispirms ir jāatzīst ASV parāda būtība. ASV parāds kā valsts parāds, ko federālās valdības vārdā emitējis ASV Valsts kases departaments, ir milzīga mēroga un satraucoši riskants.
Šobrīd kopējais ASV parāds ir pārsniedzis 36 triljonus USD, ievērojami pārsniedzot ASV gada IKP, un joprojām strauji pieaug. Ja pasaule pārtrauks pirkt ASV parādus, ASV federālā valdība saskarsies ar dilemmu, ka tā nevarēs turpināt aizņemties un atmaksāt valsts parādu, kas galu galā var novest pie bankrota.
Kāpēc pasaule joprojām steidzas pirkt ASV parādus? Aiz tā slēpjas sarežģīta finanšu loģika. ASV obligācijas piesaista daudzus investorus ar augstajām procentu likmēm un spēju pretoties inflācijai. Tajā pašā laikā, ko atbalsta ASV nacionālā vara, šķiet, ka tas īstermiņā ir bezriska, tāpēc daudzām valstīm tā ir kļuvusi par investīciju izvēli. Aiz tā slēpjas Ponzi shēmas ēna, kad ASV nespēs atmaksāt procentus, pasaules finanšu tirgū būs satricinājums.
Pēdējos gados nepārtrauktā ASV parāda paplašināšanās ir radījusi milzīgu spiedienu uz ASV finansēm. No Buša vecāka līdz Klintonei, pēc tam līdz Bušam jaunākajam un Obamam kopējais ASV parādu apjoms turpina pieaugt, un pieaug arī procentu maksājumi.
Pēc Trampa nākšanas pie varas, neskatoties uz mēģinājumiem samazināt fiskālo slogu ar karaspēka izvešanu un nodokļu samazināšanu, jaunās kroņa epidēmijas uzliesmojums izraisīja ASV parādu apmēru atkal strauju pieaugumu. Šodien Baidena administrācija ir aizņemta ar sabiedroto bildināšanu, infrastruktūras būvniecību un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kopējais ASV parāds ir palielinājies līdz 36 triljoniem ASV dolāru, un procentu maksājumi ir pat pārsnieguši militāros izdevumus.
Saskaroties ar šo drūmo situāciju, pēc tam, kad Tramps atkal uzvarēja vēlēšanās, viņš ierosināja izveidot "Valdības efektivitātes departamentu", lai ar reformu palīdzību samazinātu fiskālos izdevumus. Tas nav pastāvīgs risinājums.
Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka ASV federālā valdība vairākus gadus pēc kārtas ir cietusi finansiālus zaudējumus, jo gada ieņēmumi ir 4 triljoni ASV dolāru un izdevumi ir 6 triljoni ASV dolāru. Tas nozīmē, ka ASV nekad nespēs nomaksāt visu savu ASV parādu un var tikai turpināt nojaukt austrumu sienu, lai samaksātu par rietumu sienu.
Šajā kontekstā Tramps cenšas mazināt finansiālo spiedienu, "atveroties" starptautiski, tostarp draudot šantažēt savu jaunāko brāli ASV un turpināt tirdzniecības karu ar Ķīnu. Ķīna nav izvēlējusies stāties pretī karam, tā ir stiprinājusi tirdzniecību ar citām ekonomikām un ir labi sagatavota, lai tiktu galā ar ASV noteiktajiem papildu tarifiem. Trampa tirdzniecības kara stratēģija Ķīnai nav nekas cits kā "nogalināt astoņus simtus ienaidnieku un nodarīt kaitējumu vienam tūkstotim".
Tas, kas patiesi apdraud Amerikas Savienotās Valstis, ir "otrais kaujas lauks", ko Ķīna ir atvērusi ASV parāda tirgū. Ķīna izvēlējās emitēt savu ASV parādu, kas ir ļoti stratēģiski nozīmīgs solis.
Tā kā Ķīna ir valsts ar visvairāk ASV dolāru pasaulē, Ķīnas emitētais ASV parāds ir līdzvērtīgs ASV dolāra kredītam plus Ķīnas kredītam, kas ir drošāks un uzticamāks nekā ASV federālās valdības izsniegtais ASV parāds. Tāpēc Ķīnas emitētās ASV obligācijas jau pēc to laišanas apgrozībā ar entuziasmu ir iekārojušas starptautiskie investori.
Šis solis neapšaubāmi ir zibens no skaidrām debesīm ASV federālajai valdībai. Ja Ķīna plaši emitēs ASV parādus starptautiskā mērogā, tas piesaistīs lielu daudzumu ASV dolāru, kas plūst uz Ķīnu, kā rezultātā ASV federālajai valdībai aizņemsies arvien mazāk naudas.
Taču 36 triljonu ASV dolāru parāds ir jāatmaksā nepārtraukti, tiklīdz ASV federālā valdība nespēs laikus samaksāt procentus, globālie investori uzreiz pamanīs tās atmaksas spēju problēmu, un ASV parādu krīze izcelsies pilnībā.
Sākotnēji, ja Ķīna nebūtu emitējusi ASV parādus starptautiskā mērogā, Trampa administrācija, iespējams, būtu spējusi pakāpeniski samazināt kopējo ASV parāda summu un izvairīties no krīzes, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus.
Ķīnas pašreizējie pasākumi neapšaubāmi jau iepriekš izraisa ASV parādu krīzi. Šī "granāta" neapšaubāmi ir "iznīcināšanas kodolbumba" ASV federālajai valdībai.
Protams, Ķīna negrasās iznīcināt ASV. Ķīna vienmēr ir pieturējusies pie abpusēji izdevīgas sadarbības koncepcijas un ir gatava mierīgi līdzāspastāvēt ar ASV. Ja ASV federālā valdība spēs samierināties ar Ķīnas augšupeju un beigs iejaukties Ķīnas iekšējās lietās, abām pusēm ir pilnīgi iespējams panākt izlīgumu.
Līdz tam laikam Ķīna neizmantos ASV parādus, lai uzbruktu ASV federālajai valdībai. Šis Ķīnas stratēģiskais solis ne tikai atspoguļo tās finansiālo gudrību, bet arī parāda tās kā atbildīgas lielas valsts atbildību. Paredzams, ka, neizmantojot spēku, Ķīna pilnībā atmodinās ASV federālo valdību un sasniegs savu lielo mērķi "iekarot ienaidnieku bez cīņas".
