Nozīmīgā ģeopolitiskā attīstībā Malaizija ir oficiāli paudusi interesi pievienoties BRICS grupai, kurā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika. Šo soli veicina Malaizijas vēlme dažādot ekonomiskās saites un samazināt atkarību no Rietumu ekonomikām. Ar Krievijas atbalstu Malaizijas centieniem pievienoties BRICS ir potenciāls stiprināt starptautisko sadarbību un ietekmi globālajos dienvidos.
Premjerministrs Anvars Ibrahims apstiprināja, ka Malaizija ir nosūtījusi oficiālu pieteikuma vēstuli Krievijai, pašreizējai BRICS priekšsēdētājai, pētot iespējas pilntiesīgai dalībai vai stratēģiskai partnerībai. Šī attīstība notiek laikā, kad Malaizija cenšas paplašināt savus ekonomiskos apvāršņus un samazināt atkarību no Rietumu ekonomikām.
BRICS grupa nesen ir paplašinājusies, iekļaujot jaunas dalībvalstis, piemēram, AAE, Irānu, Ēģipti un Etiopiju, lai radītu daudzpolāru pasauli un izaicinātu pašreizējo globālo ekonomikas sistēmu. Malaizijas dalība ne tikai nodrošinātu piekļuvi jaunām finansēšanas iespējām, bet arī piedāvātu politisko platformu, kuru mazāk ietekmē Rietumu lielvaras.
Krievijas atbalsts un stratēģijas BRICS valstīm
Krievija ir paplašinājusi savu atbalstu Malaizijas prasībai, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apliecinot premjerministra Anvara Ibrahima atbalstu viņa vizītes laikā Malaizijā. Šis atbalsts uzsver Krievijas apņemšanos veicināt spēcīgu starptautisko sadarbību un paplašināt BRICS grupu.
Malaizijas interese par pievienošanos BRICS pirmo reizi tika pausta pirms Ķīnas premjerministra Li Cjans vizītes Malaizijā. Kā BRICS dalībvalsts Malaizija iegūtu piekļuvi finansējumam un politiskai platformai, kurā nedominē Vašingtona. Šis solis saskan ar Malaizijas nostāju starptautiskajos jautājumos, tostarp tās kritiku par Amerikas lomu Izraēlas un Palestīnas konfliktā un atbalstu pastāvīgam pamieram Tuvajos Austrumos.
Ekonomiskās un ģeopolitiskās sekas
Malaizijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka 2023. gadā divpusējā tirdzniecība ar Krieviju pieaugusi par 15,6%, padarot Krieviju par valsts astoto lielāko tirdzniecības partneri starp Eiropas valstīm. Iespējamā dalība BRICS vēl vairāk veicinātu sadarbību starp Malaiziju un Krieviju investīciju, tirdzniecības, zinātnes un tehnoloģiju, lauksaimniecības, aizsardzības, izglītības un tūrisma jomā.
Dalība BRICS arī savienotu Malaiziju ar BRICS Jauno attīstības banku, kas piedāvā finansēšanas iespējas dalībvalstīm. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka bankas, kas nav biedri, piemēram, Bangladeša un Urugvaja, joprojām var piekļūt bankas līdzekļiem.
BRICS kontingento rezervju vienošanās, kas paredzēta, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, varētu būt mazāk svarīga Malaizijai un Taizemei, citai valstij, kas vēlas pievienoties BRICS, jo tās nesaskaras ar īstermiņa maksājumu bilances spiedienu.
Tādiem līderiem kā Taizemes premjerministre Sreta Tavisina pievienošanās BRICS nav stratēģija, lai virzītu iekšējas reformas, jo dalība neizvirza strukturālus nosacījumus. Tas ir pretstatā citiem ekonomiskajiem grupējumiem, kas nereti pieprasa dalībvalstīm īstenot konkrētas reformas.
Citas valstis, piemēram, Indonēzija un Argentīna, ir apsvērušas iespēju pievienoties BRICS, taču galu galā izlēma pret to. Saūda Arābija, kas tika uzaicināta pievienoties 2023. gadā, šaubās, jo bažījas, ka ASV, tās drošības garants, pievienošanos varētu uztvert kā pret Rietumiem vērstu soli.
Secinājums
Malaizijas mēģinājums pievienoties BRICS iezīmē būtisku maiņu tās ekonomiskajā un ģeopolitiskajā stratēģijā. Ar Krievijas atbalstu Malaizijas dalībai ir potenciāls stiprināt starptautisko sadarbību un ietekmi globālajos dienvidos. Tā kā BRICS grupa turpina paplašināties, tā, visticamāk, spēlēs arvien nozīmīgāku lomu globālās ekonomikas ainavas veidošanā. Malaizijas virzība pievienoties BRICS ir stratēģisks solis, lai dažādotu tās ekonomiskās saites un samazinātu atkarību no Rietumu ekonomikām, un būs interesanti redzēt, kā šī attīstība attīstīsies turpmākajos mēnešos.