2024. gada 3. jūlijā Coin Bureau vadītājs Gajs Tērners izlaida aizraujošu video, kurā tika pētīta intriģējošā iespēja, ka centrālās bankas varētu sākt pirkt Bitcoin (BTC). Gajs Tērners iedziļinās iespējamās ietekmēs, ko tas varētu atstāt uz tirgu un jūsu kriptovalūtu portfeli.

Tērners sāk, atsaucoties uz Salvadoras 2021. gada lēmumu sākt BTC uzkrāšanu, izraisot spekulācijas par to, kura valdība varētu būt nākamā. Tērners norāda, ka centrālās bankas visā pasaulē drīz varētu sekot šim piemēram un, iespējams, jau slepeni to dara. Viņš uzsver, cik svarīgi ir izprast attiecības starp kriptovalūtu un centrālajām bankām, lai izprastu iespējamos nākotnes notikumus.

Tērners skaidro, ka centrālās bankas sāka pievērst pastiprinātu uzmanību kriptogrāfijas nozarei pēc tam, kad Facebook 2019. gadā atklāja savu projektu Libra (vēlāk DM). Viņš atzīmē, ka tādas kriptovalūtas kā Bitcoin tika izveidotas, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi, savukārt centrālās bankas digitālās valūtas (CBDC) radās, reaģējot uz kriptovalūtu pieaugumu. Tērners arī uzsver, ka vairāk nekā 90% centrālo banku aktīvi strādā pie CBDC, kas liecina par viņu interesi par blokķēdes tehnoloģiju.

Tērners norāda, ka, lai gan dažas centrālās bankas, piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB), kritiski vērtē Bitcoin, citas, piemēram, Šveices Nacionālā banka, ir gatavas turēt BTC, ja tā var kalpot kā rezerves valūta. Viņš skaidro, ka centrālās bankas varētu interesēt BTC vairāku iemeslu dēļ, tostarp kā nodrošinājums pret inflāciju, kā rezerves CBDC stratēģijām un kā alternatīva zeltam.

Populārais kriptovalūtu analītiķis min, ka centrālās bankas varētu uzskatīt BTC kā digitālo zeltu, jo tam ir zemāks inflācijas līmenis, pārnesamība, darījumu vieglums un minimālās uzglabāšanas izmaksas salīdzinājumā ar fizisko zeltu. Viņš uzsver, ka centrālās bankas, kurām ir BTC, varētu stiprināt savas fiat valūtas, kuras pašlaik nav nodrošinātas ar materiāliem aktīviem.

Tērners apspriež priekšnoteikumus, lai centrālās bankas varētu sākt turēt BTC. Viņš skaidro, ka komercbankām ir nepieciešami skaidri standarti kriptovalūtu turēšanai, un kriptovalūtu tirgum jābūt pietiekami dziļam un likvīdam, lai veiktu lielus darījumus bez būtiskas cenu ietekmes. Tērners arī min nepieciešamību pēc privātuma darījumos un drošiem uzglabāšanas risinājumiem, lai aizsargātu savus kriptovalūtu krājumus.

Tērners saka, ka dažas finanšu iestādes, piemēram, Starptautisko norēķinu banka (BIS) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), visticamāk, neieviesīs kriptovalūtu, jo tās iebilst pret to. Tomēr viņš norāda, ka dažas centrālās bankas, iespējams, jau uzkrāj BTC aiz slēgtām durvīm, izmantojot savas dziļās tirgus zināšanas.

Analītiķis pēta iespējamo ietekmi, ko centrālās bankas pērk BTC uz kriptovalūtu tirgu. Viņš prognozē, ka centrālās bankas pirkumi varētu paaugstināt BTC cenas un izveidot zemāko cenu, līdzīgi kā to ietekme uz zelta cenām. Viņš atzīmē, ka tas varētu piesaistīt jaunus investorus no tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zelta, uz BTC.

Tērners brīdina par iespējamiem riskiem, piemēram, palielinātu tirgus nepastāvību un stingrākiem noteikumiem, ja centrālās bankas saskaras ar negatīvu pieredzi ar kriptovalūtu. Viņš arī brīdina, ka centrālās bankas, kas pērk BTC, var padarīt to nestabilāku, ja pēkšņi tiek pirktas vai pārdotas lielas summas.

Tērners apspriež iespēju centrālajām bankām apsvērt iespēju izmantot citas kriptovalūtas, piemēram, Ethereum (ETH), Litecoin (LTC), Bitcoin Cash (BCH), XRP un Stellar’s ​​XLM. Viņš uzsver, ka Ethereum ar savu spēcīgo tirgus pozīciju un infrastruktūras atbalstu no tādiem uzņēmumiem kā ConsenSys varētu būt iespējamais kandidāts.

Tērners secina, uzsverot, ka, lai gan ideja par centrālo banku pirkšanu BTC varētu šķist tāla, tas ir ticams scenārijs ar būtisku ietekmi uz kriptovalūtu tirgu. Viņš mudina skatītājus būt informētiem un apsvērt iespējamo ietekmi uz saviem ieguldījumiem.

Piedāvātais attēls, izmantojot Pixabay