Emuāra ierakstā, kas publicēts 17. jūlijā, Ethereum līdzdibinātājs Vitaliks Buterins pauda bažas par pieaugošo tendenci kriptovalūtu kopienā atbalstīt politiskos kandidātus, pamatojoties tikai uz viņu nostāju pret kriptovalūtām. Buterina arguments izceļ tik šaura fokusa riskus un uzsver plašākas vērtības, kas sākotnēji motivēja kriptovalūtu radīšanu.
Buterīns atzīst, ka “kriptogrāfija” ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku tēmu politiskajā diskursā, un dažādas jurisdikcijas apsver tiesību aktus, lai regulētu blokķēdes darbības. Viņš min tādus piemērus kā Markets in Crypto Assets regula (MiCA) ES, centieni regulēt stabilās monētas Apvienotajā Karalistē un SEC regulējošās darbības Amerikas Savienotajās Valstīs. Lai gan viņš uzskata, ka daudzi no šiem likumdošanas centieniem lielākoties ir saprātīgi, viņš pauž bažas par tādiem ārkārtējiem pasākumiem kā gandrīz visu monētu apstrāde par vērtspapīriem vai pašapkalpošanās maku aizliegšana. Šīs bailes ir pamudinājušas kriptovalūtu kopienu kļūt politiski aktīvākai, dodot priekšroku kandidātiem, kuri ir pielaidīgi pret kriptovalūtu.
Tomēr Buterīns iebilst pret šo tendenci, apgalvojot, ka politisku lēmumu pieņemšana, pamatojoties tikai uz kandidāta kriptovalūtu nostāju, riskē nodot dziļākās vērtības, kas cilvēkus piesaistīja kriptogrāfijas telpai. Viņš atzīmē, ka kriptovalūtu kopienā bieži tiek likts uzsvars uz naudas centrālo nozīmi un brīvību to turēt un tērēt. Lai gan viņš piekrīt, ka finanšu brīvība ir ļoti svarīga, viņš brīdina, ka ekskluzīva koncentrēšanās uz kriptovalūtu nav saskaņota ar sākotnējo ideoloģiju, kas iedvesmoja kriptovalūtu izveidi.
Buterins meklē kriptovalūtas saknes līdz ciferpanka kustībai, kas iestājās par brīvu un atvērtu tehnoloģiju, lai aizsargātu un uzlabotu individuālās brīvības. Viņš atgādina agrīnās cīņas pret ierobežojošiem autortiesību likumiem un decentralizācijas nozīmi, atsaucoties uz Satoši Nakamoto paziņojumu, kurā uzsvērts vienādranga tīklu spēks. Bitcoin, pēc Buterīna domām, tika uzskatīts par šī gara paplašinājumu, piedāvājot decentralizētus tiešsaistes maksāšanas līdzekļus.
Viņš apgalvo, ka ideoloģija, kas sākotnēji radīja kriptovalūtu, bija vairāk nekā tikai finansiāla brīvība; tas ietvēra plašāku decentralizācijas un individuālās brīvības redzējumu. Buterīns norāda, ka ir arī citas tehnoloģiskās brīvības, kas ir tikpat fundamentālas kā finanšu brīvība, piemēram, saziņas brīvība un privātums, digitālā identitāte un domas. Viņš uzsver, ka šīs brīvības kļūst arvien svarīgākas, jo arvien vairāk mūsu dzīves kļūst par tehnoloģiju, īpaši AI, starpniecību.
Buterins mudina kriptovalūtu kopienu atcerēties šos plašākos mērķus un nesamazināt savu politisko iesaistīšanos līdz vienam jautājumam. Viņš apgalvo, ka politiķa atbalstīšana tikai tāpēc, ka viņi atbalsta šifrēšanu, var novest pie pieskaņošanās vērtībām, kas ir pretrunā ar kriptovalūtu kustības pamatprincipiem. Piemēram, viņš saka, ka politiķis, kurš atbalsta kriptovalūtu nepareizu iemeslu dēļ, varētu arī iestāties par politiku, kas grauj citas brīvības.
Viņš arī apspriež internacionālisma nozīmi, kas daudziem ciferpanka aprindās ir dārga vērtība. Buterins uzsver, kā kriptovalūta var veicināt globālo ekonomisko vienlīdzību, nodrošinot cilvēkiem nabadzīgākās valstīs piekļuvi finanšu sistēmām. Viņš brīdina, ka politiķi, kuri atbalsta protekcionisma politiku, piemēram, tarifus, var kaitēt internacionālismam, pat ja viņi atbalsta kriptovalūtu.
Buterīns uzsver nepieciešamību novērtēt politiķus pēc plašāka vērtību kopuma, kas pārsniedz viņu nostāju attiecībā uz kriptovalūtu. Viņš iesaka aplūkot viņu nostāju citos saistītos jautājumos, piemēram, šifrētu ziņojumapmaiņu un digitālo privātumu, un apsvērt, vai viņu kopējais redzējums atbilst decentralizācijas un individuālās brīvības vērtībām.
Pret savu politisko uzticību izvēli, pamatojoties uz to, kurš ir "pro-crypto" https://t.co/rEbRjZYtFB
— vitalik.eth (@VitalikButerin) 2024. gada 17. jūlijs
