Kā ziņots, Itālija plāno ieviest stingrākus kriptovalūtu uzraudzības pasākumus ar digitālajiem aktīviem saistīto risku dēļ. 

Ziņu aģentūra Reuters izskatīja Itālijas dekrēta projektu, kurā sīki izklāstīti plāni pieņemt stingrākus kriptovalūtu uzraudzības pasākumus attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar šiem aktīviem. Pasākumi ietver ārkārtīgi lielus naudas sodus, kas svārstās no 5000 līdz 5 miljoniem eiro (5400 - 5,4 miljoni ASV dolāru) par tādiem pārkāpumiem kā tirgus manipulācijas. 

Milzīgi naudas sodi iekšējās informācijas tirgotājiem

Kā ziņo Reuters, Itālija plāno ieviest stingrus kriptovalūtu uzraudzības mehānismus un stingrākas sankcijas saistībā ar bažām par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem. Dekrēts, kas ir daļa no plašākas shēmas, lai uzlabotu nozares uzraudzību, detalizēti nosaka, ka iekšējās informācijas tirgotājiem, kuri nelikumīgi izpauž iekšējās informācijas informāciju vai iesaistās tirgus manipulācijās, var draudēt naudas sods no 5000 līdz 5 miljoniem eiro. 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis gatavojas ļoti gaidītā Markets in Crypto Asset (MiCA) regulas ieviešanai. MiCA, kas pirmo reizi tika pieņemta 2022. gadā, ir visaptverošs tiesiskais regulējums, kas regulē digitālo līdzekļu nozari visā blokā. Regula pilnībā stājas spēkā 2024. gada beigās, un tai nepieciešama intensīva sagatavošanās. Daļa no MiCA sagatavošanas procesa prasa valstīm izlemt, kurš vietējais regulators palīdzēs kriptovalūtu uzraudzībā.

Vietējos regulatorus, kuru uzdevums ir veikt uzraudzību, sauc par valsts kompetentajām iestādēm (NCA). Saskaņā ar dekrēta projektu Itālija par savu VKI iecēla savu centrālo banku un tirgus uzraugu Consob.  

Kripto ir smaga Eiropas banku nozares kritika

Kriptoaktīvu nozare ir saskārusies ar smagu kritiku no Eiropas banku nozares un finanšu aģentūrām, kā arī šo tradicionālo monetāro iestāžu nepārvarami pret kriptogrāfiju vērsti noskaņojumi. 

Atzinums

MiCA ir tāls ceļš, lai izveidotu drošāku vidi patērētājiem. Varētu vismaz daļēji apgalvot, ka šādas aptverošas sistēmas ieviešanu varētu uzskatīt par pievēršanos šo tradicionālo institūciju uzskatiem. Kristīne Lagarda, Eiropas Centrālās bankas prezidente, plaši izteica savu viedokli par kriptovalūtām, norādot, ka tās nav “neka vērtas”.

Pēc Lagarda domām, kriptovalūta ir jāregulē, lai aizsargātu nepieredzējušus investorus. 

Lai gan regulējums neapšaubāmi ir nepieciešams, briesmas slēpjas pārmērīgā regulējumā, kas faktiski var novest pie tā, ka Eiropā kriptovalūtas tiek ļoti apspiestas. 

Atruna: šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Tas netiek piedāvāts vai paredzēts kā juridiskas, nodokļu, investīciju, finanšu vai citas konsultācijas.