Japānā vērojams ievērojams inflācijas pieaugums, ko izraisa pieaugošie enerģijas izdevumi.
Tas liek valsts centrālajai bankai turpmākajos mēnešos pārskatīt procentu likmju stratēģijas. Iekšlietu ministrijas publiskotie dati liecina, ka patēriņa cenas, izņemot svaigu pārtiku, maijā pieauga par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinot ar 2,2% aprīlī, un 26 mēnešus pēc kārtas saglabājās virs Japānas Bankas mērķa 2%.
Bažas par elektroenerģijas cenām un degvielas inflāciju
Viens no galvenajiem nesenā inflācijas spiediena katalizatoriem ir bijis ievērojamais elektroenerģijas izmaksu pieaugums par 14,7%. Šis pieaugums ir būtiski veicinājis inflācijas līmeni, kas iepriekšējos divos mēnešos bija uzrādījis palēnināšanās pazīmes. Pastāvīgais pieaugums ir devis Japānas Bankai (BOJ) būtisku pamatojumu procentu likmju paaugstināšanai, jo uzņēmumi vilcinās ar turpmāku cenu paaugstināšanu, ņemot vērā patērētāju pretestību augstāko izmaksu dēļ.
BOJ joprojām ir uzmanīga, plānojot precizēt savu nostāju par obligāciju pirkšanas samazināšanu nākamajā mēnesī un dodot mājienus par iespējamu likmes korekciju. Gubernators Kazuo Ueda ir saglabājis elastīgu pieeju, liekot domāt, ka procentu likmju paaugstināšana varētu būt gaidāma jūlijā, ja to atbalstīs ekonomikas un finanšu dati. Šo piesardzīgo optimismu līdzsvaro nepieciešamība ņemt vērā gan augšupvērsto, gan lejupvērsto spiedienu, kas ietekmē cenas.
Vājās jenas ietekme uz ekonomiku
Jenas vērtības kritums, kas ir bijis tuvu 34 gadu zemākajam līmenim attiecībā pret dolāru, joprojām ir galvenais inflācijas faktors. Šis ilgstošais vājums pret dolāru un citām galvenajām valūtām turpina radīt spiedienu uz Japānas ekonomiku, galvenokārt palielinoties importēto preču izmaksām.
Maija tirdzniecības dati vēl vairāk uzsvēra šo izaicinājumu, atklājot tirdzniecības deficītu, kas palielinājās līdz vairāk nekā ¥1 triljonam (6,3 miljardiem USD), ko saasināja dārgie importa rēķini jenas vājuma dēļ. Gubernators Ueda ir uzsvēris, cik svarīgi ir uzraudzīt jenas ietekmi uz importa cenām un plašāku ekonomikas ainu.
Japāna virzās uz sarežģītu ekonomiku, kurā pieaugošās enerģijas izmaksas ievērojami veicina inflāciju. Šī situācija liek Japānas Bankai apsvērt monetārās politikas korekcijas.
Centrālās bankas gaidāmie lēmumi ir īpaši svarīgi, jo tie būtiski ietekmēs Japānas ekonomikas trajektoriju pastāvīgā inflācijas spiediena un valūtas pavājināšanās radīto izaicinājumu apstākļos. Šo lēmumu mērķis būs stabilizēt ekonomiku, vienlaikus risinot dubultās problēmas, proti, cenu kāpumu un jenas devalvāciju, kam var būt ilgstoša ietekme uz valsts finansiālo stāvokli un patērētāju pirktspēju.
Post Coinfea pirmo reizi parādījās ziņa par Japānas inflācijas pieaugumu, ko nosaka enerģijas izmaksas, iespējams, liekot apsvērt likmes palielināšanu.