Neskatoties uz to, ka Bitcoin cena tika sasniegta aptuveni pirms divām nedēļām, tā lielākoties ir pārvietojusies uz leju vai uz sāniem, atspoguļojot līmeni, kāds bija pirms trim mēnešiem. Šis gandrīz 7% kritums ir saistīts ar dažādiem faktoriem, nevis vienu nozīmīgu notikumu.
Viens no stagnācijas iemesliem, pēc analītiķu domām, ir 11 Bitcoin biržā tirgoto fondu (ETF) lēnā darbība. Interese par šiem ETF palielinājās janvārī pēc to apstiprināšanas SEC. CoinGlass dati liecina, ka tagad šo ETF kopējā vērtība pārsniedz 53 miljardus ASV dolāru. Tomēr lielākā daļa pieplūdumu notika pirmajos divos to darbības mēnešos.
Līdz 13. martam fondos ieplūda aktīvi 55,3 miljardu dolāru vērtībā, kas liecina par lejupslīdi kopš tā laika. Pagājušajā nedēļā vien neto aizplūde sasniedza 580,6 miljonus ASV dolāru.
Analītiķi arī norāda uz sarežģītiem ieguves apstākļiem kā vēl vienu faktoru, kas kavē Bitcoin izaugsmi. Bitcoin straujo kāpumu noteica 19. aprīļa samazināšanās uz pusi, kas samazināja tikko emitēto monētu piedāvājumu par 50% no 6,25 līdz 3,125 par bloku. Tā rezultātā hashrate (kopējā Bitcoin ieguvei izmantotā skaitļošanas jauda) ir svārstījusies. Četru nedēļu laikā pēc samazinājuma uz pusi aprīlī tas samazinājās par 11%, īslaicīgi atjaunojās un pēc tam atkal samazinājās.
Metjū Sigels, VanEck digitālo aktīvu izpētes direktors, to raksturoja kā “tipisku” nestabilitāti pēc sadalīšanas uz pusēm, kur kalnračiem ir grūti gūt peļņu, jo vienas monētas izmaksas dubultojas.
Sigels prognozē, ka šī konsolidācijas fāze var turpināties, taču viņš paredz arī ievērojami augstāku Bitcoin cenu ASV vēlēšanu laikā novembrī. Viņš atzīmēja, ka Bitcoin nesenais sniegums ir raksturīgs buļļu tirgum, un cenu korekcijas līdz 20% pēc visu laiku augstākā līmeņa ir izplatītas. "11% kritums nerada bažas," piebilda Sigels.
FalconX pētījumu vadītājs Deivids Lovents paskaidroja, ka neseno cenu kritumu var saistīt arī ar "salīdzinoši vāju likviditāti". #BTC #bitcoin #altcoins #Cryptocurrencies #CryptoNewss
