Polkadot Vs Cosmos

Crypto Daily™ · 2024-06-12T18:03:07.000Z

Polkadot and Cosmos, two innovative blockchain protocols, share a common end goal but take distinct and fascinating paths to achieve it. Both protocols enable communication between different state machines through an interface, showcasing their unique and forward-thinking design. The creation of Polkadot and Cosmos was driven by the recognition that the future of blockchain will require multiple interconnected chains, emphasizing the importance of interoperability over isolation. Polkadot vs. Cosmos: Sharded Model vs. Horizontal Scalability First, let’s look at how each protocol achieves scalability, starting with Polkadot. Polkadot uses a sharded model, with each shard having an abstract state transition function (STF). It uses Web Assembly (WASM) as a meta protocol. Shards on Polkadot are known as parachains. Whenever a parachain makes a state transition, it must submit a block, along with a state proof. This state proof is verified by Polkadot validators and then finalized for the Relay Chain, Polkadot’s primary chain. All Polkadot parachains submit and share their state with the entire system, meaning any re-organization of a single parachain would also require a re-organization of all parachains and the Relay Chain. On the other hand, Cosmos uses horizontal scalability facilitated by app chains. The Cosmos Network comprises over 100 Inter Blockchain Communication Protocol (IBC)-connected chains. These include Osmosis, Celestia, dYdX, v4 Chain, Injective, and the Cosmos Hub. Each chain is responsible for securing the chain with a sufficiently staked and decentralized validator set. However, they can also leverage the shared security of the Cosmos Hub. Chains on Cosmos use the Inter Blockchain Communication Protocol. Chains on Cosmos do not share state, meaning the re-organization of a single chain will not lead to re-organizing other chains on the protocol. Polkadot vs Cosmos: Architecture The Relay Chain is the primary chain in the Polkadot ecosystem, and all validators in the Polkadot ecosystem are based on it. Parachains have collators who are responsible for constructing and proposing blocks to validators. They can submit a single parachain block for every Relay Chain block once every six seconds. Once a block is submitted, validators perform availability and validity checks before they commit it to the main chain. Polkadot has a limited number of parachain slots. Parachain candidates must participate in an auction. If successful, they can reserve a parachain slot for up to two years. Cosmos uses CometBFT as its consensus engine, Cosmos SDK as its VM, and the IBC protocol, which facilitates interoperability between chains. Polkadot vs Cosmos: Consensus Polkadot uses a hybrid consensus protocol combined with two sub-protocols: BABE (Blind Assignment for Blockchain Extension) and GRANDPA (GHOST-based Recursive Ancestor Deriving Prefix Agreement). BABE uses a verifiable random function (VRF) to assign slots to validators, guaranteeing each slot has an author. GRANDPA votes on chains instead of individual blocks. Cosmos uses Tendermint to provide instant finality. Block production and block finalization are on the same path, allowing Cosmos to produce and finalize one block at a time. Polkadot vs Cosmos: Staking Mechanics The staking mechanics of Polkadot and Cosmos are quite different. Polkadot uses Nominated Proof-of-Stake (NPoS) to select validators using the sequential Phragmen algorithm. The validator set size is set through governance mechanisms. Stakers who do not wish to run validator nodes can nominate up to 16 validators. Meanwhile, Cosmos uses a variant of Delegated Proof-of-Stake called Bonded Proof-of-Stake to choose validators. Stakers on Cosmos must bond funds and submit a delegate transaction for each validator and the number of tokens they wish to delegate. Cosmos plans to support up to 300 validators, while Polkadot plans to have 1000 validators. Polkadot vs Cosmos: Prioritizing Interoperability Polkadot is based on the principle that scalability and interoperability require a shared validation logic to create a trust-free environment. As more and more blockchains are created, their security must be cooperative instead of competitive. Polkadot provides shared security and validation across chains, allowing them to interact freely. Meanwhile, Cosmos uses the IBC to connect chains with independent security guarantees. When data is sent between chains, the receiving chain must trust the chain sending the data. Each blockchain in the Cosmos ecosystem has its own security mechanisms. However, they also have the option of leveraging the security of the Cosmos Hub. Disclaimer: This article is provided for informational purposes only. It is not offered or intended to be used as legal, tax, investment, financial, or other advice.

Polkadot un Cosmos, diviem inovatīviem blokķēdes protokoliem, ir kopīgs galamērķis, taču, lai to sasniegtu, tie izmanto atšķirīgus un aizraujošus ceļus. Abi protokoli nodrošina saziņu starp dažādām stāvokļa mašīnām, izmantojot interfeisu, parādot to unikālo un tālredzīgo dizainu.
Polkadot un Cosmos izveidi noteica atziņa, ka blokķēdes nākotnei būs vajadzīgas vairākas savstarpēji saistītas ķēdes, uzsverot sadarbspējas nozīmi, nevis izolāciju.
Polkadot vs. Cosmos: sadalītais modelis pret horizontālo mērogojamību
Vispirms apskatīsim, kā katrs protokols nodrošina mērogojamību, sākot ar Polkadot. Polkadot izmanto šķelto modeli, kur katrai skaidai ir abstraktā stāvokļa pārejas funkcija (STF). Tas izmanto Web Assembly (WASM) kā meta protokolu. Šķembas uz Polkadot ir pazīstamas kā izpletņķēdes. Ikreiz, kad izpletņķēde veic stāvokļa pāreju, tai ir jāiesniedz bloks kopā ar stāvokļa pierādījumu. Šo stāvokļa pierādījumu pārbauda Polkadot pārbaudītāji, un pēc tam tas tiek pabeigts Relay Chain, Polkadot primārajai ķēdei. Visas Polkadot izpletņķēdes iesniedz un koplieto savu stāvokli ar visu sistēmu, kas nozīmē, ka jebkura viena izpletņķēdes pārkārtošana prasītu arī visu izpletņu ķēdes un stafetes ķēdes pārkārtošanu.
No otras puses, Cosmos izmanto horizontālo mērogojamību, ko veicina lietotņu ķēdes. Cosmos tīkls ietver vairāk nekā 100 ar Inter Blockchain Communication Protocol (IBC) savienotām ķēdēm. Tie ietver Osmosis, Celestia, dYdX, v4 Chain, Injective un Cosmos Hub. Katra ķēde ir atbildīga par ķēdes nostiprināšanu ar pietiekami saliktu un decentralizētu pārbaudītāju komplektu. Tomēr tie var arī izmantot Cosmos Hub kopīgo drošību. Cosmos ķēdēs tiek izmantots Inter Blockchain komunikācijas protokols. Cosmos ķēdēm nav kopīga stāvokļa, kas nozīmē, ka vienas ķēdes pārkārtošana neizraisīs citu protokola ķēžu pārkārtošanu.
Polkadot vs Cosmos: Arhitektūra
Releja ķēde ir galvenā ķēde Polkadot ekosistēmā, un visi Polkadot ekosistēmas validatori ir balstīti uz to. Parachainiem ir apkopotāji, kas ir atbildīgi par bloku izveidi un piedāvāšanu pārbaudītājiem. Viņi var iesniegt vienu izpletņķēdes bloku katram releja ķēdes blokam reizi sešās sekundēs. Kad bloks ir iesniegts, pārbaudītāji veic pieejamības un derīguma pārbaudes, pirms tie pievieno to galvenajai ķēdei.
Polkadot ir ierobežots skaits izpletņķēdes slotu. Parachain kandidātiem jāpiedalās izsolē. Ja tas izdosies, viņi var rezervēt izpletņa ķēdes slotu līdz diviem gadiem.
Cosmos izmanto CometBFT kā savu konsensa dzinēju, Cosmos SDK kā savu virtuālo mašīnu un IBC protokolu, kas atvieglo ķēžu savietojamību.
Polkadot vs Cosmos: vienprātība
Polkadot izmanto hibrīda konsensa protokolu, kas apvienots ar diviem apakšprotokoliem: BABE (Blind Assignment for Blockchain Extension) un GRANDPA (GOST-based Recursive Ancestor Deriving Prefix Agreement). BABE izmanto verificējamu nejaušības funkciju (VRF), lai piešķirtu laika nišas pārbaudītājiem, garantējot, ka katram slotam ir autors. VECTĒVS balso par ķēdēm nevis atsevišķiem blokiem.
Cosmos izmanto Tendermint, lai nodrošinātu tūlītēju galīgumu. Bloku ražošana un bloku pabeigšana notiek vienā virzienā, ļaujot Cosmos ražot un pabeigt vienu bloku vienlaikus.
Polkadot vs Cosmos: Staking Mechanics
Polkadot un Cosmos likšanas mehānika ir diezgan atšķirīga. Polkadot izmanto Nominated Proof-of-Stake (NPoS), lai atlasītu validatorus, izmantojot secīgo Phragmen algoritmu. Validatora kopas lielums tiek iestatīts, izmantojot pārvaldības mehānismus. Stakers, kas nevēlas palaist validatora mezglus, var izvirzīt līdz 16 pārbaudītājiem.
Tikmēr Cosmos izmanto deleģētās likmes pierādījuma variantu, ko sauc par Bonded Proof-of-take, lai izvēlētos pārbaudītājus. Cosmos dalībniekiem ir jāiesniedz obligāciju fondi un jāiesniedz deleģētais darījums par katru pārbaudītāju un marķieru skaitu, ko viņi vēlas deleģēt. Cosmos plāno atbalstīt līdz 300 pārbaudītājiem, savukārt Polkadot plāno nodrošināt 1000 pārbaudītājus.
Polkadot vs Cosmos: sadarbspējas prioritātes noteikšana
Polkadot pamatā ir princips, ka mērogojamībai un savietojamībai ir nepieciešama kopīga validācijas loģika, lai izveidotu vidi bez uzticamības. Tā kā tiek radīts arvien vairāk blokķēžu, to drošībai jābūt kooperatīvai, nevis konkurētspējīgai. Polkadot nodrošina kopīgu drošību un validāciju visās ķēdēs, ļaujot tām brīvi mijiedarboties.
Tikmēr Cosmos izmanto IBC, lai savienotu ķēdes ar neatkarīgām drošības garantijām. Kad dati tiek sūtīti starp ķēdēm, saņēmēja ķēdei ir jāuzticas ķēdei, kas nosūta datus. Katrai blokķēdei Cosmos ekosistēmā ir savi drošības mehānismi. Tomēr viņiem ir arī iespēja izmantot Cosmos Hub drošību.
Atruna: šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Tas netiek piedāvāts vai paredzēts kā juridiskas, nodokļu, investīciju, finanšu vai citas konsultācijas.

Apskati vairāk satura no autora

Jaunākās ziņas