Eiropa tikko ievēlēja 702 Eiropas Parlamenta deputātus. Daži balsošanu dēvētu par grandiozu demokrātijas vingrinājumu. Citi to sauktu par pārdomātu sabiedriskās domas aptauju iekšpolitikai. Rezultāti liecina, ka tas ir mazliet no abiem.

Kopumā tika prognozēti svētdienas rezultāti. Pirmstermiņa vēlēšanas Francijā nenotika.

Galvenā atziņa ir tāda, ka lēmumus Eiropas Parlamentā arī turpmāk pieņems ar centrisko vairākumu. Kreisajai centriski sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D), centriski labējai Eiropas Tautas partijai (EPP) un liberālajai partijai Renew kopā būs vairāk nekā 410 balsu. Tas ir pietiekams vairākums gan politikas veidošanai, gan pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta pārvēlēšanai.

Prese ziņo par nobīdi pa labi. Tas ir tehniski precīzi. Galēji labējie nodrošināja lielas uzvaras pašā Eiropas sirdī, tostarp Vācijā, Francijā un Itālijā. Galvenokārt Ziemeļvalstis un Portugāle mainīja tendenci un atdeva mazāk balsu eiroskeptiķiem, nekā prognozēts.

Tas liecina par satraukumu mūsu sabiedrībā, taču teikt, ka galēji labējie tagad lems par ES politiku, ir pārspīlēti. Lielākajai ES politiskajai grupai EPP ir dziļas ideoloģiskas atšķirības no partijām, kas atrodas tālāk labajā pusē. Tāpēc daudz lielāka iespēja formāli sadarboties iepriekš minētajā centrisko koalīcijā. Tas ir bijis līdzeklis Parlamenta lēmumu pieņemšanai līdz šim, un tas tā arī paliks.

Nedrīkst pārspīlēt tālāk labējo (ECR – Eiropas Konservatīvie un reformisti) un galēji labējo (ID – Identitāte un demokrātija) spēku, taču arī to nedrīkst ignorēt.

Jo īpaši ECR pagājušajā vakarā ieguva 15 vietas. 14 no tiem bija no Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni partijas. Viņa ir bijusi daudz maigāka konservatīva, nekā varētu likt domāt viņas vēlēšanu kampaņā, atzīstot, cik liela ir sadarbība gan ar Briseli, gan Vašingtonu, lai nostiprinātu savu varu. Tomēr formāli sadarboties ar ECR varētu būt tabu galvenajām partijām. Taču tagad EPP ir iespējama sadarbība konkrētos politikas jautājumos, pat ja to izmanto tikai kā draudu un sarunu paņēmienu nesaskaņās ar kreisi centriski.

Tas ietver tādas problēmas kā kriptoaktīvi. Sarunās par MiCA un AML paketi bija ierasts redzēt kreiso un labējo EP deputātu viedokļus par to, cik preskriptīviem un ierobežojošiem jābūt noteikumiem. Nedēļas ilgas sarunas tika pavadītas strīdos saistībā ar ES ceļošanas noteikumu vai bitkoina ilgtspējību.

Vairāki brīdinājumi, pirms mēs krāsojam jauno labējo veidojumu kā pozitīvu nozarei.

Pirmkārt, atsevišķi EP deputāti ir ievērojami mainījuši ES kriptovalūtu politiku. Viņu ietekme apvieno spēju darboties savas grupas ideoloģijas ietvaros, viņu komitejai uzticētos pienākumos un augstu izpratni par nozari. Šo trīs faktoru ir grūti iegūt, un nozarei būs paveicies redzēt, ka dažas no šīm progresīvajām balsīm atgriezīsies Briselē.

Otrkārt, ECR kopumā un īpaši premjerministra Meloni partijai nav bijis konsekventa viedokļa par digitālajiem aktīviem. Arī EPP ietvaros varas dinamika mainās starp Polijas, Spānijas un Vācijas pārstāvjiem. Tie ir zināmi nezināmie.

Visbeidzot, Parlamenta kā institūcijas ietekme būtu jāskata kontekstā ar to, kurā likumdošanas ciklā mēs atrodamies. Nākamajā likumdošanas mandātā no 2024. līdz 2029. gadam nebūs tāda paša mēroga MiCA momenta. Iestādes, kas atbild par ieviešanu ES un valstu līmenī, nākamo divu gadu laikā veiks lielāko daļu darba.

Šajā ziņā prezidents Makrons, kas svētdien izsludina ārkārtas vēlēšanas Francijā, varētu būt svarīgs digitālo aktīvu nozarei. Tikmēr Eiropas Komisijai ir jāveido viedoklis par to, kādas jaunas politikas iniciatīvas vēl ir jāuzņemas decentralizācijas, marķierizācijas un iesaistīšanas jomās.

Bet šeit ir kaut kas lielāks par vēlēšanu matemātiku.

Pārāk ātri vai pārāk lēni digitālo līdzekļu nozare virzās uz regulējumu un atbilstību. Jaunais Eiropas Parlaments un jaunā komisāru kolēģija izšķirs, vai šis ceļš ir bedrains vai gluds. Taču ar atbilstību nozarei ilgtermiņā nepietiek.

Šīs vēlēšanas notiek Eiropas vēsturē izšķirošā laikā. Galēji labējās kustības izmanto kontinenta nomākto izaugsmi un augsto inflāciju, lai radītu antieiropeisku noskaņojumu. Ievēlētie vadītāji ir izvirzījuši E.U. konkurētspēja un nepieciešamība pēc aktīvākiem kapitāla tirgiem.

Digitālo aktīvu nozarei ir vēl kāds ceļš ejams, lai radītu uzticību un uzticamību. Tas, ar ko tā izvēlēsies sadarboties nākamo piecu gadu laikā, pastāstīs par nozares nozīmi.

Piezīme. Šajā slejā izteiktie viedokļi ir autora viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo CoinDesk, Inc. vai tā īpašnieku un saistīto uzņēmumu uzskatus.