Kas ir mērogošanas problēma?
Mērogošanas problēma attiecas uz blokķēdes darījumu caurlaidības ierobežojumiem, kas galu galā ietekmē darījumu ātrumu un izmaksas. Mērogošanas problēma ir saistīta ar to, kā decentralizēts tīkls apstrādā darījumu blokus, kas ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā bloka lielums un bloka laiks, kas ir laiks, kas nepieciešams jauna bloka izveidei. Šī problēma kļuva acīmredzama pēc tam, kad Bitcoin, pirmā blokķēdes tīkla, lietotāji piedzīvoja kavēšanos norēķinos par darījumiem un maksu palielināšanos ikreiz, kad tīkla izmantošana pieauga.
2015. gadā Bitcoin blokķēde ierobežoja bloka izmēru līdz vienam megabaitam (MB), kas vēlāk tika palielināts līdz 2 MB. Lai gan bloka lieluma palielināšanās nedaudz mazināja Bitcoin mērogošanas problēmu, daudzi izstrādātāji brīdināja par izmaiņu veidiem, kas potenciāli varētu padarīt protokolu centralizētu. Tas ir tāpēc, ka katrs darījums satur datus, kas nozīmē, ka vairāk darījumu nozīmē arī vairāk datu katrā blokā, kā rezultātā kalnračiem būtu nepieciešama liela diska vieta, lai saglabātu pilnas Bitcoin blokķēdes kopiju. Bitcoin kopiena galu galā nolēma pret ievērojami palielināt bloka izmēru, jo tā decentralizāciju mainīja pret mērogojamību, ko daudzi uzskatīja par nepareizu pieeju.
Tāpēc mērogošanas problēmas risināšana ir kļuvusi par sarežģītu uzdevumu, kas prasa gadiem ilgi un pūles. Mērogošanas problēmu saasina fakts, ka blokķēdes tīkla mērogošana prasa pienācīgu vienprātību un koordināciju starp dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, izstrādātājiem, kalnračiem un kopienu. Tomēr mēnešiem ilga pārvietošanās starp šīm grupām joprojām var beigties ar nesaskaņām. Šādā gadījumā process var novest pie grūti dakšas, kur viena komanda aktivizē jaunināšanu un atzarojas no galvenā tīkla.
Lai gan nemērogotas blokķēdes var palikt tādas, kādas tās ir, tās saskarsies ar negatīvām sekām, piemēram, nepārtrauktu darījumu ātruma samazināšanos un izmaksu pieaugumu, kā arī lietotāju aiziešanu uz mērogojamāku tīklu.