Kas ir rupja vienprātība?

Aptuvenā vienprātība savā būtībā attiecas uz lēmumu pieņemšanas metodi, kurai ne vienmēr ir nepieciešama vienprātība. Tā vietā tas ļauj panākt līdzsvaru, piedāvājot lēmumu, kuram piekrīt vairākums, vienlaikus nenoliedzot mazākuma uzskatus. Mūsu arvien vairāk saistītajā un līdzdalības pasaulē šī pieeja lēmumu pieņemšanai ir kļuvusi vēl kritiskāka.

Pretstatā tam pilnīgai vienprātībai, kas prasa pilnīgu vienošanos, aptuvenā vienprātība ir vairāk par viedokļu vispārējās tendences novērtēšanu. Šī smalkā, taču būtiskā atšķirība padara to par praktiskāku un īstenojamāku pieeju lielākās grupās vai sarežģītās sistēmās, piemēram, blokķēdes pārvaldībā, kur pilnīgas vienprātības sasniegšana ir gandrīz sīzifa uzdevums.

Aptuvenas vienprātības atšifrēšana blokķēdes un kriptovalūtas jomā

Blokķēdes pārvaldībā galvenā loma ir aptuvenai vienprātībai. Blokķēdes tehnoloģijas decentralizācijas princips nosaka, ka ir nepieciešams demokrātisks veids, kā pieņemt kolektīvus lēmumus. Šeit parādās aptuvenā vienprātība.

Bitcoin un Ethereum, divas no lielākajām kriptovalūtām, izmanto šo pārvaldības metodi. Šajās sistēmās tiek piedāvātas izmaiņas, un dalībnieki drīkst balsot, paužot atbalstu vai iebildumus. Atšķirībā no vairākuma noteikuma, kad vienkāršs 51% var diktēt rezultātu, aptuvens konsenss mēģina saskaņot atšķirīgos uzskatus un atrast risinājumu, kas, lai arī nav ideāls, ir pieņemams vairākumam.

Protams, blokķēdes pasaulē ir arī citi vienprātības mehānismi, piemēram, Proof-of-Work un Proof-of-Stake. Taču šie mehānismi kalpo citam mērķim. Tie ir tehniski mehānismi, ko izmanto, lai apstiprinātu darījumus un izveidotu jaunus blokus, saglabājot blokķēdes integritāti un drošību. Turpretim aptuvenā vienprātība ir sociāli politiska metode lēmumu pieņemšanai blokķēdes kopienā.

T.witerr @ BsJoeaBiden #PEPE‏ #MtGox #EarnFreeCrypto2024 #ETHETFsApproved #FIT21