Kopš Meta (agrāk Facebook) oficiālās debijas 2006. gadā sociālie mediji ir ievērojami attīstījušies. Web2 sociālo tīklu galvenais mērķis bija nodrošināt saziņas kanālu draugiem un ģimenei, lai viņi varētu sazināties.
Laika gaitā šīs platformas ir kļuvušas par primārajiem informācijas avotiem. Briesmas? Tā kā novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (AI), tagad tiek integrētas sociālajos medijos, kļūst arvien grūtāk atšķirt īstus cilvēkus no robotiem, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.
Saskaņā ar Notre Dame universitātes pētnieku neseno pētījumu, 58% no izlasē iekļautajiem sociālo mediju lietotājiem nevarēja precīzi paredzēt, vai viņi mijiedarbojas ar robotu vai īstu cilvēku.
Tas rada svarīgu jautājumu: kā mūsdienu sociālo mediju jomā var pārbaudīt cilvēka autentiskumu? Ir vairākas pieejas, tostarp tādas iniciatīvas kā “Nav bots” un X (iepriekš Twitter) ieviestie premium līmeņi, kopš Īlons Masks pārņēma vadību 2022. gadā. Satraucoši ir tas, ka, neraugoties uz šiem centieniem, robotprogrammatūra joprojām ir saglabājusies X. .
Spilgtākā piezīmē, blokķēdes tehnoloģijai, kas arī ir viena no ceturtajām industriālajām (4IR) inovācijām, varētu būt tehnisks risinājums, kas neatgriezeniski mainīs šo dinamiku. Web3 sociālo mediju ekosistēmas, piemēram, Phaver, ievieš jaunus veidus, kā novērst robotus, izmantojot ar blokķēdi darbināmu Anima personības pierādījumu platformu.
Tomēr, pirms iedziļināties šajās detaļās, ir būtiski uzsvērt apdraudējumu, ko mūsdienu sociālpolitiskajā vidē rada robotprogrammatūra, lai labāk saprastu, kāpēc mums ir vajadzīgi pārbaudāmāki sociālie tīkli.
Apdraudējums sabiedrības pamatprincipiem
Līdz šim nav noslēpums, ka sociālie mediji ir abpusēji griezīgs zobens. No vienas puses, tas ir ļāvis informācijai dažu sekunžu laikā pārvietoties no vienas pasaules daļas uz otru, bet, no otras puses, sociālo mediju tīkli ir izmantoti propagandas izplatīšanai vai vēlēšanu iejaukšanai, kā tas notika. Brexit un ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanās.
Kad attēlā redzami roboti, dezinformācijas izplatīšanas risks ir vēl lielāks. Nesenā analīzē par twitter darbību, ko veica Dr Timotijs Grehems, kurš ir arī Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātes asociētais profesors, atklāja, ka robotprogrammatūra tiek izmantota, lai ietekmētu politiskās dienaskārtības vislielākā laika interviju laikā.
Piemēram, pagājušajā gadā, kad notika pirmizrādes republikāņu debates, robotu aktivitāte bija īpaši augsta, kad tika pārraidītas debates un kad Trampa intervija ar Takeru Karlsonu tika publicēta Twitter. Proti, lielākā daļa robotu kontu izplatīja nepatiesu informāciju automatizētā, bet izsmalcinātā veidā, ko parastie sociālo mediju lietotāji nevarēja atšifrēt.
"Viss ienāk un iziet no Twitter, jo žurnālisti un publiskās sfēras elite domā, ka tam ir nozīme... Pēc tam viņi iet un ziņo par to," atzīmēja Greiems.
Citā Statista 2018. gadā veiktajā pētījumā 40% aptaujāto pauda bažas, ka robotprogrammatūra tiek izmantota, lai ietekmētu viņu uzskatus vai citos veidos mērķētu uz produktiem.
Vēl satraucošāk ir tas, ka tas neapstājas ar politisko propagandu, robotu konti ir kļuvuši arī par galveno instrumentu potenciālā krāpnieku tirgus mērogā. Jūs varētu tērzēt ar “draugu vai radinieku” sociālajos medijos, taču patiesībā tas ir pseido konts, kas ir automatizēts, lai izklausītos kā jūsu mīļotais. Lielākā daļa cilvēku ir izkrāpti no viņu grūti nopelnītās naudas, izmantojot šādas shēmas.
Šis krāpšanas veids ir kļuvis īpaši izplatīts pēc sasniegumiem, ko ieviesuši ģeneratīvi AI projekti, tostarp ChatGPT, Gemini un Meta’s Llama. Indiānas universitātes pētnieku 2024. gadā veiktajā pētījumā atklājās, ka vietnē X ir vairāk nekā 1000 aktīvu krāpnieku kontu, no kuriem lielākā daļa izmantoja vispārīgo ChatGPT, lai pievilinātu nenojaušos sociālo mediju lietotājus.
Kā Web3 sociālie mediji atrisina robotu draudus
Web3 ir trešā interneta iterācija; Atšķirībā no tā priekšgājēja Web2 šī jaunākā interneta versija atdod kontroli lietotājiem. Citiem vārdiem sakot, nav tādas centrālās iestādes kā Meta vai X gadījumā; Tā vietā sociālo mediju platformas, kas veidotas uz Web3 infrastruktūrām, pārvalda decentralizēta kopiena, kas pieņem lēmumus par platformas pārvaldību vai jaunu izstrādņu integrēšanu.
Kā minēts iepriekš, Phaver kalpo kā novatorisks piemērs, kas ilustrē Web3 vērtības piedāvājumu sociālajos medijos. Šī platforma izmanto “Anima personības pierādījuma platformu”, kas katram lietotājam piešķir unikālu ķēdes identitāti. Lai to panāktu, platforma katram lietotājam savā makā droši saglabā atsevišķu, privātumam drošu sejas apdruku, nodrošinot autentisku un nepārspējamu “viena seja — viens maciņš” pieredzi.
Turklāt Web3 sociālo mediju platformās tiek ieviesti stimulēšanas modeļi, lai nodrošinātu augstas kvalitātes satura plūsmu.
Piemēram, Phaver's Web3 sociālais tīkls stimulē savus lietotājus ar atlīdzības sistēmu par augstas kvalitātes satura publicēšanu. Paredzēts, ka drīzumā projektā tiks izdots airdrop 'Season 1 Phairdrop', kurā tas sadalīs 3% no sava $ SOCIAL marķiera, pamatojoties uz punktiem, ko uzkrājuši lietotāji, kuriem ir vismaz 1 kredītpunkts, kā arī citas atbilstības prasības.
Šis piemērs ir tikai viens no notikumiem, kas notiek Web3 sociālo mediju jomā. Ir arī integrētākas infrastruktūras, piemēram, Lens Protocol un Farcaster, kas abas ir atvērtā koda Web3 sociālās diagrammas. Tas nozīmē, ka DApps, kas koncentrējas uz sociālo mediju telpu, var izmantot jau esošo infrastruktūru, lai izvietotu savas lietojumprogrammas un piekļūtu lielākai kopienai.
Protams, paies kāds laiks, līdz mēs redzēsim plašu Web3 sociālo mediju risinājumu ieviešanu, taču cilvēkiem ir neizbēgami jāpieņem novatoriskākas lietojumprogrammas. Galu galā Web3 atgriež spēku masām, nemaz nerunājot par potenciālu robotu draudu risināšanā, kas jau sen ir nomocījuši Web2 sociālo mediju platformas.