Eiropas kontinentu pēdējā laikā satricina pieaugošie draudi no Krievijas puses, kas palielina reģiona drošības iestāžu satraukumu. Krievijas vardarbības aktu pieaugums, sabotāžas mēģinājumi un citas agresīvas taktikas liecina par situāciju, kas apdraud Eiropas stabilitāti.
Saskaņā ar jaunākajām izlūkdienestu ziņām Krievijas taktikā ir vērojamas izteiktas izmaiņas. Kremlis tagad sāk drosmīgākus un biežākus uzbrukumus, nevēršoties pret civiliedzīvotājiem. Šo situāciju skaidri parāda virkne notikumu Eiropā. Tādas valstis kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Čehija saskaras ar dažādām sabotāžām un uzbrukumiem, ko veic personas, kuras, iespējams, ir saistītas ar Krieviju.
Šķiet, ka šie notikumi nav nejaušas darbības, bet gan daļa no koordinētas Krievijas kampaņas. Šī kampaņa rada bažas par NATO pieminēto ļaunprātīgo darbību un uzsver Eiropas neaizsargātību. Krievijas centieni destabilizēt Eiropu, izmantojot dažādas metodes, tostarp kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas un fizisku sabotāžu, palielina spriedzi reģionā un turpina saspīlēt starptautiskās attiecības.
Eiropai ir jārīkojas vienoti un jāpastiprina drošības pasākumi, lai cīnītos pret šiem draudiem. NATO un citām starptautiskajām organizācijām jāpalielina izlūkdatu apmaiņa starp dalībvalstīm un jāizveido kopēja aizsardzības stratēģija. Turklāt būtu jāieņem skaidra nostāja pret Krievijas agresīvo rīcību un jānodrošina starptautisko tiesību ievērošana.
Šis process būs pārbaudījums Eiropas apņēmībai saglabāt savu drošību un stabilitāti un to, kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz kopējiem drošības apdraudējumiem.