Ģeneratīvais AI no nišas projekta ir kļuvis par nozīmīgu spēlētāju tehnoloģiju nozarē. Tās lietojumprogrammas ir mainījušas biznesa operācijas, sociālo mijiedarbību un mūsu izpratni par mākslīgo intelektu. Šajā visaptverošajā rokasgrāmatā ir pētīta ģeneratīvā AI straujā attīstība, detalizēti izklāstot tendences, izaicinājumus un sasniegumus, kas virza nozari uz priekšu.

Ģeneratīvā AI nesenā pagātne liecina par tās nākotni

Ātrā ģeneratīvā AI attīstība 2023. gadā radīja stabilu pamatu tās turpmākajai paplašināšanai. Nozīmīgs pagrieziena punkts notika 2022. gada novembrī, uzsākot OpenAI ChatGPT, izraisot plašu ziņkāri par ģeneratīvā AI potenciālu. 2023. gadā gūtie panākumi iezīmēja tehnoloģiju solījumu dažādās nozarēs, uzsverot tās pieaugošo ietekmi uz sabiedrību un kultūras tendencēm.

Ģeneratīvā AI potenciālu ir pierādījušas tādas tehnoloģijas kā Microsoft Azure OpenAI pakalpojums, Google Bard tērzēšanas robots un OpenAI DALL-E. Multimodālais atbalsts un lieljaudas modeļi, piemēram, GPT-4 un Claude, kļūst arvien populārāki, atverot jaunas lietojumprogrammas un uzlabojot lietotāju pieredzi.

Foto: Microsoft

AI kopilotu pieaugumam ir bijusi liela ietekme uz programmatūras izstrādi un satura izveidi, norādot uz jaunu AI virzītas palīdzības laikmetu. Tādi rīki kā GitHub Copilot un Microsoft Copilot darbojas kā virtuālie palīgi, nodrošinot izstrādātājiem un satura veidotājiem spēcīgu atbalsta sistēmu. Šie AI kopiloti ir izstrādāti, lai racionalizētu kodēšanu, atvieglotu uzņēmuma meklēšanu, uzlabotu datu analīzi un pārvaldītu plašu ikdienas uzdevumu klāstu. Rezultātā izstrādātāji var vairāk koncentrēties uz radošu problēmu risināšanu un mazāk koncentrēties uz atkārtotiem kodēšanas darbiem.

Foto: GitHub Copilot

Programmatūras izstrādē mākslīgā intelekta kopiloti iesaka koda fragmentus, piedāvā sintakses labojumus un pat izpilda visas funkcijas, pamatojoties uz kontekstuālām norādēm, tādējādi ievērojami palielinot produktivitāti. Šī ikdienas uzdevumu automatizācija ļauj izstrādātājiem veltīt vairāk laika sarežģītu problēmu risināšanai un novatorisku funkciju izstrādei. Turklāt mākslīgā intelekta kopiloti var palīdzēt ieviest kodēšanas standartus un labāko praksi, samazinot vajadzību pēc plašas manuālas kodu pārskatīšanas.

Sabiedrības viedoklis

Straujais mākslīgā intelekta pieaugums ir radījis vairākus morālus un sociālus jautājumus, kas izraisīja svarīgu sarunu par regulējumu un atbildīgu AI izmantošanu. Maksimums tiks sasniegts 2024. gadā, pieņemot ES AI likumu, kas vēstīs par stingrāku mākslīgā intelekta noteikumu ieviešanu, lai aizsargātu datu drošību un ievērotu augstāku morāles līmeni.

Plašas sabiedrības uzskati par AI ir dažādi; kamēr daži apsveic tā solījumu, citi rada nopietnas bažas par privātuma pārkāpumiem, datu privātumu un iespēju tuvākajā nākotnē automatizēt darba vietas. Šīs pretrunīgās emocijas uzsver nepieciešamību pēc spēcīgākas struktūras, kas virzītu AI attīstību.

AI uzņēmumi un iestādes pastiprina savus mēģinājumus garantēt, ka mākslīgā intelekta (AI) rīki ir likumīgi un atvērti, lai mazinātu šīs briesmas. Tas prasa stingru noteikumu ievērošanu, uzlabotas datu drošības procedūras un sabiedrības izglītošanu par mākslīgā intelekta potenciālu un ierobežojumiem.

Pašreizējā situācija ar AI

Ģeneratīvā AI ieviešana turpina pieaugt, un lietojumprogrammas aptver vairākas nozares un uzņēmējdarbības gadījumus. Neskatoties uz zināmu pretestību, tehnoloģija pārveido veidu, kā uzņēmumi darbojas un mijiedarbojas ar klientiem.

Izplatītas ģeneratīvās AI lietojumprogrammas

Ģeneratīvā mākslīgā intelekta pielietojumu var atrast daudzās dažādās jomās, padarot to par pielāgojamu rīku ar plašu ietekmi. Ģeneratīvā AI ir noderīgs rīks uz dialogu balstītai AI un akadēmiskajai palīdzībai, un tas ir vienkāršs rīks, kas nepieciešams gan privātām, gan atpūtas iespējām. Tas ir būtiski, lai automatizētu koda pabeigšanu un uzlabotu kvalitātes kontroles metodes programmatūras izstrādes jomā. Ģeneratīvo AI izmanto e-komercijā krājumu pārvaldībai un tiešsaistes patērētāju pieredzes uzlabošanai, automatizējot procedūras un sniedzot personalizētus ieteikumus.

Mārketinga un pārdošanas komandas izmanto ģeneratīvo AI, lai radītu pārliecinošu saturu, un tehnoloģija tiek izmantota arī balss un audio sintezēšanai. Projektu pārvaldību un darbplūsmas automatizāciju vēl vairāk uzlabo AI vadīti risinājumi. Radošās nozares, tostarp māksla un mūzika, gūst labumu no mākslīgā intelekta radīta satura, un klientu apkalpošana tiek uzlabota ar AI darbināmiem tērzēšanas robotiem. Ģeneratīvā AI atbalsta arī progresīvu analīzi un sintētisko datu ģenerēšanu, sniedzot vērtīgu ieskatu.

Klientu pārliecība un morālie aspekti

Patērētāju uzticēšanās ģeneratīvajam AI ir kritiskā punktā, jo viedokļi par tehnoloģijas priekšrocībām un trūkumiem atšķiras. 2023. gada decembrī Forrester veica pētījumu un atklāja, ka tikai 29% dalībnieku uzticas AI radītajai informācijai, savukārt 45% uzskatīja, ka tehnoloģija nopietni apdraud civilizāciju. 50% respondentu pauda pārliecību, ka mākslīgais intelekts var būt noderīgs rīks informācijas atrašanai, neskatoties uz šīm atrunām.

ES AI likums ir ievērojams projekts, kas risina tādas problēmas kā datu aizsardzība un pieprasa stingrus AI sistēmu ētikas standartus. Tā ir vēsturiska politika, kas pieņemta 2024. gada martā. Šis nozīmīgais juridiskais sasniegums ir ceļvedis apzinīgai mākslīgā intelekta pārvaldībai.

Lai garantētu, ka viņu mākslīgā intelekta tehnoloģijas tiek izmantotas tādā veidā, kas atbilst juridiskajām prasībām un sabiedrības priekšstatiem, uzņēmumiem ir arī jāizstrādā skaidras AI stratēģijas, kurās liela prioritāte ir morāle un atklātība.

Ko domā vadītāji?

BigID vecākais datu padomdevēja direktors Stīvens Gečels uzsver, ka ģeneratīvajam AI ir milzīgs attīstības un paplašināšanās potenciāls. Bet viņš izteica brīdinājumu: uzņēmumiem rūpīgi jāapsver, kā viņi pārvalda datus, kas virza ģeneratīvo AI. Lai optimizētu šīs tehnoloģijas priekšrocības, vienlaikus samazinot ar to saistītos draudus, viņš iesaka organizācijām izveidot spēcīgus drošības, privātuma, riska mazināšanas un atbilstības protokolus.

UNESCO izglītības ģenerāldirektora palīdze Stefanija Džanīni ir uzsvērusi nepieciešamību rūpīgi izpētīt AI modeļus un lietojumprogrammas, kas paredzētas izglītības vajadzībām. Džanīni apgalvo, ka, novērtējot šos modeļus, jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, satura pareizība, atbilstība vecumam, to apmācības metožu pielietojamība un to piemērotība dažādiem sociālajiem un kultūras kontekstiem. Lai novērstu aizspriedumus, šajos novērtējumos bieži ir iekļauti drošības pasākumi. Viņa norāda, ka ir "diezgan apbrīnojami, ka [ģeneratīvais AI] līdz šim lielākoties ir apiejis šāda veida pārbaudi." Nobeigumā viņa uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai ģeneratīvā AI tiktu izveidota un piemērota objektīvi un godīgi, ņemot vērā katra skolēna dažādās prasības un vēsturi.

Ko sagaidīt tuvākajā nākotnē?

Mūsu dzīves un darba veidu ir būtiski mainījusi straujā ģeneratīvā mākslīgā intelekta (gen AI) ieviešana vairākās nozarēs. 55% cilvēku visā pasaulē mākslīgo intelektu (AI) izmanto darbam, un tikai desmit mēnešu laikā šī tehnoloģija ir plaši izmantota — rekords, ko nav pārspējuši agrākie tehniskie sasniegumi, piemēram, internets un viedtālruņi. Ātrā gen AI ieviešana ir radījusi gan entuziasmu, gan satraukumu strādnieku un uzņēmumu vadītāju vidū. Tas ir izraisījis būtisku diskusiju par gen AI izmantošanu prasmju attīstībai, darba drošībai un produktivitātei. 59% darbinieku ir noraizējušies par darbavietas zaudēšanu mākslīgā intelekta dēļ, lai gan 69% vadītāju redz plašos ieguvumus.

Tā kā ir paredzams, ka piecu gadu laikā tiks traucēta vairāk nekā puse no darbaspēka spējām un 75% respondentu plāno izmantot mākslīgo intelektu, maiņas vadīšana tā, lai optimizētu priekšrocības, vienlaikus ierobežojot darbinieku apdraudējumu, ir milzīga problēma.

Ziņa Ģeneratīvs AI 2024. gadā: jaunās tendences, izrāvieni un nākotnes perspektīva vispirms parādījās vietnē Metaverse Post.