Kā Stablecoin emitenti pelna naudu?

Stabilās monētas ir kriptovalūtas, kas ir paredzētas stabilas vērtības uzturēšanai, parasti piesaistot to fiat valūtai, piemēram, ASV dolāram. Tas padara tos par pievilcīgāku ieguldījumu tiem, kuri meklē mazāk nepastāvīgu alternatīvu tradicionālajām kriptovalūtām.

Ir divi galvenie veidi, kā stabilu monētu emitenti pelna naudu. Pirmais ir ar maksu. Kad lietotāji pērk vai pārdod stabilas monētas, emitents parasti iekasē nelielu maksu. Šīs maksas laika gaitā var palielināties, īpaši liela apjoma tirgotājiem.

Otrs veids, kā stabilu monētu emitenti pelna naudu, ir procentu ienākumi. Ja emitentiem ir fiat valūtas rezerves, viņi var nopelnīt procentus par šīm rezervēm. Šos procentu ienākumus pēc tam var izmantot, lai kompensētu no lietotājiem iekasētās maksas.

Papildus maksām un procentu ienākumiem stabilu monētu emitenti var arī pelnīt naudu, aizdodot. Daži emitenti ļauj lietotājiem aizdot savas stabilās monētas citiem lietotājiem, kuri pēc tam maksā procentus par aizdevumiem. Tas var būt ienesīgs bizness stabilu monētu emitentiem, jo ​​tie var iekasēt augstākas procentu likmes nekā tradicionālās bankas.

Kopumā ir vairāki veidi, kā stabilu monētu emitenti var pelnīt naudu. Lai gan īpašās metodes dažādiem emitentiem atšķiras, visi stabilo monētu emitenti ieņēmumu gūšanai paļaujas uz maksām, procentu ienākumiem un aizdevumiem.

Tālāk ir sniegta papildu informācija par katru no šīm metodēm.

  • Maksas: Stablecoin emitenti parasti iekasē nelielu maksu, kad lietotāji pērk vai pārdod stabilās monētas. Šīs maksas var atšķirties atkarībā no emitenta, taču tās parasti ir aptuveni 0,1% līdz 0,5% no darījuma vērtības.

  • Procentu ienākumi: ja stabilu monētu emitenti glabā fiat valūtas rezerves, viņi var nopelnīt procentus par šīm rezervēm. Pieejamās procentu likmes atšķiras atkarībā no emitenta konta veida. Piemēram, daži emitenti var piedāvāt augsta ienesīguma krājkontus, bet citi var piedāvāt noguldījumu sertifikātus.

  • Aizdošana: daži stabilu monētu emitenti ļauj lietotājiem aizdot savas stabilās monētas citiem lietotājiem. Procentu likmes, kas tiek piemērotas šiem aizdevumiem, atšķiras atkarībā no aizņēmēja kredītspējas. Piemēram, aizņēmēji ar labu kredītvēsturi var aizņemties ar 5% procentu likmi, savukārt aizņēmējiem ar sliktu kredītvēsturi var nākties maksāt 20% procentu likmi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka stabilu monētu emitenti nav bankas. Tās nav FDIC apdrošinātas, un uz tām neattiecas tādi paši noteikumi kā tradicionālajām bankām. Tas nozīmē, ka pastāv zināms risks, kas saistīts ar ieguldīšanu stabilajās monētās. Tomēr potenciālais ieguvums var būt ievērojams, jo stabilās monētas piedāvā stabilāku alternatīvu tradicionālajām kriptovalūtām.