Mēmu monētas, kas ir populāra tendence kriptovalūtu tirgū, ir izpelnījušās ievērojamu uzmanību, pateicoties to straujajam vērtības pieaugumam un ažiotāžai, kas tos apņem. Tomēr šo monētu vērtību bieži nosaka citi faktori, nevis to pamatā esošā lietderība vai iespēja atrisināt konkrētas problēmas. Daudzos gadījumos mēmu monētas nav nodrošinātas ar protokolu vai produktu, kas risina reālās pasaules problēmu, un to vērtība lielākoties ir spekulatīva.
Mēmu monētu pievilcība slēpjas to kopienas aspektā un to sniegtajā jautrības sajūtā, ko bieži veicina sociālo mediju ažiotāža un slavenību ieteikumi. Šīs monētas nav paredzētas, lai kalpotu kādam konkrētam mērķim, bet gan lai gūtu labumu no investoru ažiotāžas un bailēm palaist garām (FOMO). Stingra pamata trūkums vai reālas problēmas risināšana veicina to nestabilitāti un risku, padarot tos par spekulatīvu ieguldījumu, nevis uzticamu ilgtermiņa turējumu.
Mēmu monētas ir kritizētas par to satura trūkumu un to potenciālu izmantot kā sūknēšanas un izmešanas shēmas, kur izstrādātāji pamet projektu pēc sākotnējās cenu kāpuma, atstājot investoriem nevērtīgus žetonus. Turklāt protokola vai produkta trūkums problēmas risināšanai nozīmē, ka šīs monētas nesniedz ieguldījumu plašākā blokķēdes tehnoloģijas ekosistēmā, kas bieži vien ir citu kriptovalūtu vērtības virzītājspēks.
Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan mēmu monētas ir guvušas popularitāti to ātras peļņas potenciāla un sniegtās izklaides dēļ, tām nav stabila pamata un to vērtības spekulatīvais raksturs padara tās par riskantu ieguldījumu. Ažiotāžu ap šīm monētām bieži izraisa FOMO un vēlme būt daļai no tendences, nevis patiesa ticība monētas potenciālam atrisināt reālās pasaules problēmu vai dot ieguldījumu plašākā blokķēdes tehnoloģijas ekosistēmā.