Tehniskā analīze (TA), ko bieži dēvē par diagrammu veidošanu, ir analīzes veids, kura mērķis ir prognozēt turpmāko tirgus uzvedību, pamatojoties uz iepriekšējo cenu darbību un apjoma datiem. TA pieeja tiek plaši izmantota akcijām un citiem aktīviem tradicionālajos finanšu tirgos, taču tā ir arī digitālo valūtu tirdzniecības neatņemama sastāvdaļa kriptovalūtu tirgū.

Atšķirībā no fundamentālās analīzes (FA), kas ņem vērā vairākus faktorus saistībā ar aktīva cenu, TA ir stingri vērsta uz vēsturisko cenu darbību. Tāpēc to izmanto kā līdzekli, lai pārbaudītu aktīva cenu svārstības un apjoma datus, un daudzi tirgotāji to izmanto, lai noteiktu tendences un labvēlīgas tirdzniecības iespējas.

Lai gan primitīvas tehniskās analīzes formas parādījās 17. gadsimta Amsterdamā un 18. gadsimta Japānā, mūsdienu TA bieži tiek izsekota līdz Čārlza Dova darbam. Finanšu žurnālists un The Wall Street Journal dibinātājs Dow bija viens no pirmajiem, kas novēroja, ka atsevišķi aktīvi un tirgi bieži mainās atbilstoši tendencēm, kuras var segmentēt un pārbaudīt. Viņa darbs vēlāk radīja Dow teoriju, kas veicināja turpmāku tehniskās analīzes attīstību.

Sākotnējā posmā tehniskās analīzes rudimentārā pieeja balstījās uz rokām izgatavotām lapām un manuāliem aprēķiniem, taču līdz ar tehnoloģiju un modernās skaitļošanas attīstību TA kļuva plaši izplatīta un tagad ir svarīgs instruments daudziem investoriem un tirgotājiem.


Kā darbojas tehniskā analīze?

Kā minēts, TA pamatā ir aktīva pašreizējās un iepriekšējās cenas izpēte. Galvenais tehniskās analīzes pamatā esošais pieņēmums ir tāds, ka aktīva cenas svārstības nav nejaušas un parasti laika gaitā pārvēršas par nosakāmām tendencēm.

TA pamatā ir piedāvājuma un pieprasījuma tirgus spēku analīze, kas atspoguļo kopējo tirgus noskaņojumu. Citiem vārdiem sakot, aktīva cena atspoguļo pretējos pārdošanas un pirkšanas spēkus, un šie spēki ir cieši saistīti ar tirgotāju un investoru emocijām (būtībā bailēm un alkatību).

Jāatzīmē, ka TA tiek uzskatīta par uzticamāku un efektīvāku tirgos, kas darbojas normālos apstākļos, ar lielu apjomu un likviditāti. Liela apjoma tirgi ir mazāk pakļauti cenu manipulācijām un neparastām ārējām ietekmēm, kas var radīt nepatiesus signālus un padarīt TA nederīgu.

Lai pārbaudītu cenas un galu galā atrastu labvēlīgas iespējas, tirgotāji izmanto dažādus diagrammu rīkus, kas pazīstami kā indikatori. Tehniskās analīzes indikatori var palīdzēt tirgotājiem noteikt esošās tendences un arī sniegt ieskatu par tendencēm, kas varētu parādīties nākotnē. Tā kā TA rādītāji ir kļūdaini, daži tirgotāji izmanto vairākus rādītājus, lai samazinātu riskus.


Kopējie TA rādītāji

Parasti tirgotāji, kas izmanto TA, izmanto dažādus dažādus rādītājus un metriku, lai mēģinātu noteikt tirgus tendences, pamatojoties uz diagrammām un vēsturisko cenu darbību. Starp daudzajiem tehniskās analīzes rādītājiem vienkāršie mainīgie vidējie lielumi (SMA) ir viens no visbiežāk izmantotajiem un pazīstamākajiem piemēriem. Kā norāda nosaukums, SMA aprēķina, pamatojoties uz aktīva slēgšanas cenām noteiktā laika periodā. Eksponenciālais mainīgais vidējais (EMA) ir modificēta SMA versija, kas sver jaunākās slēgšanas cenas vairāk nekā vecās cenas.

Vēl viens bieži izmantots rādītājs ir relatīvās stiprības indekss (RSI), kas ir daļa no rādītāju klases, kas pazīstama kā oscilatori. Atšķirībā no vienkāršiem mainīgajiem vidējiem rādītājiem, kas vienkārši izseko cenu izmaiņām laika gaitā, oscilatori cenu datiem piemēro matemātiskas formulas un pēc tam rada rādījumus, kas ietilpst iepriekš noteiktos diapazonos. RSI gadījumā šis diapazons ir no 0 līdz 100.

Bollinger Bands (BB) indikators ir vēl viens oscilatora veids, kas ir diezgan populārs tirgotāju vidū. BB indikators sastāv no divām sānu joslām, kas plūst ap mainīgo vidējo līniju. To izmanto, lai konstatētu iespējamos pārpirktos un pārpārdotos tirgus apstākļus, kā arī novērtētu tirgus nepastāvību.

Papildus vienkāršākiem un vienkāršākiem TA instrumentiem ir daži rādītāji, kas balstās uz citiem rādītājiem, lai ģenerētu datus. Piemēram, stohastisko RSI aprēķina, piemērojot matemātisko formulu parastajai RSI. Vēl viens populārs piemērs ir mainīgā vidējā konverģences novirzes (MACD) indikators. MACD tiek ģenerēts, atņemot divus EMA, lai izveidotu galveno līniju (MACD līniju). Pēc tam pirmo rindu izmanto, lai ģenerētu citu EMA, kā rezultātā tiek izveidota otrā līnija (pazīstama kā signāla līnija). Turklāt ir MACD histogramma, kas tiek aprēķināta, pamatojoties uz atšķirībām starp šīm divām līnijām.


Tirdzniecības signāli

Lai gan rādītāji ir noderīgi vispārīgu tendenču noteikšanai, tos var izmantot arī, lai sniegtu ieskatu potenciālajos ienākšanas un izejas punktos (pirkšanas vai pārdošanas signāli). Šie signāli var tikt ģenerēti, kad indikatora diagrammā notiek konkrēti notikumi. Piemēram, ja RSI rāda 70 vai vairāk, tas var likt domāt, ka tirgus darbojas pārpirkuma apstākļos. Tāda pati loģika attiecas uz gadījumiem, kad RSI samazinās līdz 30 vai mazāk, kas parasti tiek uztverts kā signāls pārpārdotiem tirgus apstākļiem.

Kā minēts iepriekš, tehniskās analīzes sniegtie tirdzniecības signāli ne vienmēr ir precīzi, un TA indikatori rada ievērojamu trokšņu (viltus signālu) daudzumu. Tas jo īpaši attiecas uz kriptovalūtu tirgiem, kas ir daudz mazāki par tradicionālajiem tirgiem un tādējādi ir nepastāvīgāki.


Kritika

Lai gan TA tiek plaši izmantota visos tirgos, daudzi speciālisti to uzskata par pretrunīgu un neuzticamu metodi, un to bieži dēvē par "pašpiepildošo pravietojumu". Šāds termins tiek lietots, lai aprakstītu notikumus, kas notiek tikai tāpēc, ka daudzi cilvēki domāja, ka tie notiks.

Kritiķi apgalvo, ka finanšu tirgu kontekstā, ja liels skaits tirgotāju un investoru paļaujas uz viena veida rādītājiem, piemēram, atbalsta vai pretestības līnijām, šo rādītāju darbības iespēja palielinās.

No otras puses, daudzi TA atbalstītāji apgalvo, ka katram chartistam ir īpašs veids, kā analizēt diagrammas un izmantot daudzos pieejamos rādītājus. Tas nozīmētu, ka lielam skaitam tirgotāju ir praktiski neiespējami izmantot vienu un to pašu konkrēto stratēģiju.


Fundamentālā analīze pret tehnisko analīzi

Tehniskās analīzes galvenais priekšnoteikums ir tāds, ka tirgus cenas jau atspoguļo visus ar konkrēto aktīvu saistītos pamatfaktorus. Bet atšķirībā no TA pieejas, kas galvenokārt ir vērsta uz vēsturiskajiem cenu datiem un apjomu (tirgus diagrammas), fundamentālā analīze (FA) pieņem plašāku izmeklēšanas stratēģiju, kurā lielāks uzsvars ir uz kvalitatīviem faktoriem.

Fundamentālā analīze uzskata, ka aktīva turpmākā darbība ir atkarīga no daudz vairāk nekā tikai vēsturiskiem datiem. Būtībā FA ir metode, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma, uzņēmuma vai aktīva patieso vērtību, pamatojoties uz plašu mikro- un makroekonomisko apstākļu klāstu, piemēram, uzņēmuma vadību un reputāciju, konkurenci tirgū, izaugsmes tempiem un nozares veselību.

Tāpēc mēs varam uzskatīt, ka atšķirībā no TA, ko galvenokārt izmanto kā prognozēšanas rīku cenu darbībai un tirgus uzvedībai, FA ir metode, lai noteiktu, vai aktīvs ir pārvērtēts vai nē, atkarībā no tā konteksta un potenciāla. Lai gan tehnisko analīzi galvenokārt izmanto īstermiņa tirgotāji, fundamentālo analīzi parasti dod priekšroku fondu pārvaldnieki un ilgtermiņa investori.

Viena no ievērojamām tehniskās analīzes priekšrocībām ir fakts, ka tā balstās uz kvantitatīviem datiem. Tādējādi tas nodrošina pamatu objektīvai cenu vēstures izpētei, novēršot dažus minējumus, kas izriet no fundamentālās analīzes kvalitatīvākas pieejas.

Tomēr, neskatoties uz to, ka tiek izmantoti empīriski dati, TA joprojām ietekmē personas aizspriedumi un subjektivitāte. Piemēram, tirgotājs, kuram ir liela nosliece uz noteiktu secinājumu par aktīvu, iespējams, varēs manipulēt ar saviem TA rīkiem, lai atbalstītu savu aizspriedumu un atspoguļotu viņu aizspriedumus, un daudzos gadījumos tas notiek bez viņa izpratnes. Turklāt tehniskā analīze var neizdoties arī periodos, kad tirgos nav skaidra modeļa vai tendences.


Noslēguma domas

Papildus kritikai un ilgstošajām strīdīgajām debatēm par to, kura metode ir labāka, daudzi gan TA, gan FA pieeju kombināciju uzskata par racionālāku izvēli. Lai gan FA parasti attiecas uz ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, TA var sniegt ieskatu informāciju par īstermiņa tirgus apstākļiem, kas var būt noderīga gan tirgotājiem, gan investoriem (piemēram, mēģinot noteikt labvēlīgus ieejas un izejas punktus).