šŸ“¢ Izlasiet Å”o rakstu šŸ“¢

*29 kriptovalūtas terminoloģijas un saīsinājumi, ar kuriem jums vajadzētu iepazīties*

*KRIPTOTERMINOLOÄ¢IJAS UN SAÄŖSINĀJUMI*

1. *FIAT*Ā ā€” valdÄ«bas emitētas valÅ«tas, t.i., naira, dolārs

2. *BLOCKCHAIN* ā€“ kriptovalÅ«tas tehnoloÄ£ija, kas nodroÅ”ina sistēmas droŔību un decentralizāciju.

3. *DEFI* ā€” (decentralizētas finanses) ir ekosistēma, kas darbojas neatkarÄ«gi, bez treŔām pusēm vai biržām.

4. *CEFI*Ā ā€” (centralizētās finanses) pirms DEFI vienmēr bija kriptovalÅ«tu tirdzniecÄ«bas standarts. CEFI ietver tādu uzņēmumu izmantoÅ”anu, kas pārvalda apmaiņas platformas, piemēram, Binance, FTX utt

5. *BALTĀ PAPÄŖRA* ā€“ Baltā papÄ«rs ir dokuments, kurā ir izklāstÄ«ts, kam kriptovalÅ«ta ir radÄ«ta un kā tā to sasniegs.

6. *TOKENOMICS* ā€” tā ir marÄ·iera un ekonomikas kombinācija. Tas palÄ«dz izprast kriptovalÅ«tas piedāvājuma un pieprasÄ«juma Ä«paŔības

7. *ICO* ā€” apzÄ«mē ā€œSākotnējais monētu piedāvājumsā€, kas nozÄ«mē, ka jauna kriptovalÅ«ta pieŔķir dažas monētas ar diskontētu likmi, parasti, lai finansētu projektu.

8. *IDO*Ā ā€” ā€œSākotnējais DEX piedāvājumsā€ attiecas uz kriptovalÅ«tas laiÅ”anu apgrozÄ«bā decentralizētā biržā (DEX), parasti par cenu, kas ir zemāka par kotÄ“Å”anas cenu, lai piesaistÄ«tu lÄ«dzekļus.

9. *MONĒTA* ā€” pastāv atŔķirÄ«ba starp monētām un žetoniem. Monēta ir Ä«paÅ”ums, kas ir savs blokķēdē. Piemēram, Bitcoin, Ethereum, Solana

10. *TOKENS* - Tokeni tiek veidoti uz esoÅ”ajām blokķēdēm. Proti, katra kriptovalÅ«ta, kas izveidota saskaņā ar BSC, SOL, ETH vai jebkuru citu blokķēdi, nav monēta, bet gan Token. Piemēram, $ kÅ«ka (Bsc), $ virve (Sol), $ UNI (Eth). Tokeni ir DEFI mugurkauls un pastāv, lai tos izmantotu kopā ar DEX.

11. *TIRGUS KAPITĀLS* ā€“ kriptovalÅ«tas kopējā tirdzniecÄ«bas vērtÄ«ba. Aprēķināts pēc (paÅ”reizējā cena x apgrozÄ«bā esoÅ”ais krājums = Mcap)

12. *STABLECOIN* ā€“ kriptovalÅ«ta, kas ir piesaistÄ«ta ASV dolāra vērtÄ«bai, lai padarÄ«tu to stabilāku un mazāk nepastāvÄ«gu. Piemēram, USDt, Busd

13. *PUMP AND DUMP* ā€” tas ir kā krāpniecÄ«ba, kurā cilvēki, kuriem pieder liela daļa monētas, mudina citus pirkt, lai mākslÄ«gi palielinātu cenu.