Vienkāršais mainīgais vidējais (SMA) ir finanšu tirgos plaši izmantots tehniskais rādītājs. Tas aprēķina vērtspapīra vidējo cenu noteiktā periodu skaitā, nodrošinot izlīdzinātu līniju, kas atspoguļo kopējo cenas tendenci.
Aprēķins:
SMA aprēķināšanas formula ir vienkārša:
SMA = Cenu summa N periodos/N
Kur:
- \( \text{N periodu cenu summa} \) ir slēgšanas cenu summa izvēlētajā periodu skaitā.
- \( N \) ir periodu skaits.
Interpretācija:
1. Tendenču identificēšana: SMA galvenokārt izmanto, lai noteiktu tirgus tendences. Ja pašreizējā cena ir virs SMA, tas liecina par augšupejošu tendenci, savukārt cena zem SMA norāda uz lejupslīdi.
2. Atbalsts un pretestība: SMA var darboties kā atbalsta līmenis augšupejošā tendencē vai pretestības līmenis lejupslīdes gadījumā. Tirgotāji bieži meklē cenu atlēcienus vai pārtraukumus attiecībā pret SMA, lai noteiktu iespējamos maiņas punktus.
3. Crossovers: Moving Average Crossovers ir izplatīti signāli. "Zelta krusts" rodas, ja īstermiņa SMA pārsniedz ilgtermiņa SMA, norādot uz iespējamu augšupejošu tendenci. Un otrādi, "nāves krusts" rodas, ja īstermiņa SMA šķērso zem ilgtermiņa SMA, kas liecina par iespējamu lejupejošu tendenci.
4. Izlīdzināts cenu attēlojums: SMA izlīdzina īstermiņa cenu svārstības, nodrošinot skaidrāku priekšstatu par kopējo tendenci. Tomēr tas arī nozīmē, ka tas var atpalikt no pēkšņām cenu izmaiņām.
SMA periodu skaita izvēle ir atkarīga no tirgotāja izvēles un to analīzes laika horizonta. Parastie periodi ietver 50, 100 un 200, taču to var pielāgot, pamatojoties uz īpašajām analīzes prasībām.