Kā ziņo Bloomberg, kriptovalūtas tika izgudrotas 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, lai nodrošinātu alternatīvu bankām. Mūsdienās daudzas bankas un finanšu iestādes Volstrītā ir ne tikai iesaistītas kriptovalūtu biznesā, bet arī ir sākušas pieņemt blokķēdes tehnoloģiju.
“Reālās pasaules aktīvu marķieri” ir tādu aktīvu kā obligāciju, akciju, mākslas un pat īpašumtiesību daļas attēlojums biroju ēkās kā digitālie marķieri blokķēdē. Tokenu īpašniekiem pieder īpašums, un īpašumtiesības var viegli nodot, pārvietojot marķieri.
Tokenizācijas process var novērst darījumu norēķinu kavējumus un ļaut iegādāties, pārdot un tirgot aktīvus ārpustirgus stundās, ierakstot īpašumtiesības un nodošanas nosacījumus blokķēdē. Tokenus var arī ieprogrammēt, lai automātiski veiktu noteiktas darbības.
Lai gan ASV banku regulatoriem vēl ir jāapstiprina jauninājumi, piemēram, noguldījumu marķieri, citur regulatori ir atvērti tokenizācijai. Tokenizācijas dēļ daži uzņēmumi, piemēram, brokeri-dīleri, var zaudēt savu starpnieka lomu.
Bankas izstrādā privātas blokķēdes, lai nodrošinātu aktīvu ierakstu unikalitāti un drošību. Tā kā bankas vairāk iegulda funkcionalitātē, tas ir tikai laika jautājums, kad blokķēdes tehnoloģija tiks plaši izmantota.