Saskaņā ar Golden Ten teikto, analītiķi uzskata, ka Eiropas Centrālās bankas prezidentei Lagardai ir galvenās priekšrocības, ja viņa jūnijā varēs samazināt aizņēmumu izmaksas pirms citām centrālajām bankām, tas palīdzēs eirozonas valsts obligāciju investoriem un pašai Eiropas Centrālajai bankai. Eirozonas valstu obligācijas pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājušās par 13,6%, ko izraisījusi Eiropas Centrālā banka. Obligāciju cenas guva triecienu, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot procentu likmes no zemākajiem līmeņiem līdz rekordaugstiem līmeņiem, cīnoties ar straujo inflāciju. Tagad, palēninoties eirozonas inflācijai, Lagarda varētu kļūt par pirmo lielāko centrālo banku, kas agresīvi samazinājusi procentu likmes, apsteidzot Federālo rezervju sistēmu un Anglijas Banku. Procentu likmju samazināšana radīs arī citu lielu ieguvēju - pašu Eiropas Centrālo banku. Pagājušajā gadā ECB uzrādīja rekordlielus zaudējumus 7,9 miljardu eiro apmērā, jo desmitgadē obligāciju pirkšana atstāja komercbankas ar "liekajām rezervēm", kas pārsniedza normatīvajos aktos noteikto robežu aptuveni 3,2 triljonu eiro apmērā, un centrālā banka maksāja bankām par šiem noguldījumiem 4% ir daudz augstāks nekā par obligācijām nopelnītie procenti.