Būs

Izraēla ikona vispirms cīnījās ar Hamas, tad ar Palestīnu ikonu, pēc tam ar Hezbollahu, un visbeidzot ar Sīriju ikonu. Sākumā pasaule nedaudz reaģēja, visi nāca nosodīt un noteikt sankcijas, līdz beidzot tika iekarots Golanas augstienes ikona, tagad pasaule gandrīz neredz to, pat jaunais Sīrijas līderis Džulāni izteicās, ka nevēlas konfliktu ar Izraēlu, bet par zaudētajiem zemes gabaliem pat netika pieminēts. Rezultāts ir tāds, ka pat zemes īpašnieki to vairs nemin, pasaulei nav nekādu iemeslu to pieminēt.

Irākas ikona ir beigusies, Lībijas ikona ir beigusies, Sīrija ir beigusies, nākamā kārta ir Irānai ikona. Irāna zina savu situāciju, tāpēc gatavojas sniegt pasaulei milzīgu pārsteigumu, vai tas nebūs atkal sarkano, dzelteno, zilo un zaļo karogu pacelšana?

Izraēla ir uzvarējusi piecus Vidējo Austrumu karus ikona, un nākamo desmit gadu laikā tā turpināja izsist apkārtējās valstis. Beigu rezultāts ir tāds, ka Izraēla kļūst arvien spēcīgāka, bet apkārtējās valstis kļūst arvien vājākas. Pat Irāna, kas ilgu laiku ir vadījusi Šītu ikona arkas, pie Sīrijas zaudējuma palika klusējoša un godīgi atgriezās Irānā, pasaule ir tāda, kāda tā ir, Irāna ir bez cerības.

Kad beidzās Irākas kara ikona, ASV ikona bija divi uzbrukuma virzieni, viens uz Sīriju, otrs uz Irānu. Pēc ilgām pārdomām ASV izvēlējās Sīriju, un tagad, kad Sīrija ir kritusi, kārta ir nākamā Irānai, un pēdējos gados Irānas korupcija un iekļūšana ir bijusi gandrīz pabeigta, atliek tikai pēdējais trieciens, bet Irāna joprojām nevar atļauties būt Al Dou.

Šī pasaule galu galā paliek nemainīga, vara ir svarīga, kara spēks ir svarīgs, Izraēla ir maza, bet tās militārā jauda ir spēcīga, apkārt esošās arābu lielvalstis ir visās bailīgas, tādēļ nav brīnums, ka Izraēla kļūst par reģiona mazo pārvadātāju.