Džamiesons Grīrs, Donalda Trampa izvēle par tirdzniecības pārstāvi, ir gatavs darīt to, par ko daudzi amerikāņu līderi ir tikai čukstējuši: virzīt uz pilnīgu ekonomisko šķelšanos ar Ķīnu.

Viņš redz Pekinu kā ilgtermiņa apdraudējumu, ne tikai kā ekonomisku konkurentu, un viņam ir pilnīgs plāns, kā izsist ASV no Ķīnas orbītas. Grīrs ir skaidri pateicis, ka šī stratēģija sāpēs. “Īstermiņa sāpes,” viņš saka, bet par to, ko viņš uzskata par ilgtermiņa uzvaru Amerikai.

Trampa pirmajā termiņā Grīrs strādāja kā štāba priekšnieks Robertam Laithaizeram, bijušajam ASV tirdzniecības pārstāvim. Viņš spēlēja nozīmīgu lomu tarifu izstrādē un izpildē, kas noteica Trampa tirdzniecības karu ar Ķīnu.

Tagad Grīrs stājas augstajā amatā, bruņots ar vēl stingrāku pieeju. Ienākošās administrācijas plāni jau ir sākušies, Tramps solot uzlikt 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas un pievienot 10% nodokli Ķīnas precēm.

Karš par tarifiem un tirdzniecības attiecībām

Grīra pirmais lielais solis? Viņš vēlas, lai Kongress atņem Ķīnai tās “pastāvīgās normālās tirdzniecības attiecības” (PNTR) statusu, kuru Pekina ieguva 2000. gadā, kad tā pievienojās Pasaules tirdzniecības organizācijai. Bez šī statusa Ķīnas eksports uz ASV (vērts 500 miljardus dolāru pagājušajā gadā) saskarsies ar daudz augstākiem tarifiem.

Tas arī ieliks Ķīnu vienā sodu kastē ar Kubas, Ziemeļkorejas un Baltkrievijas. Grīram tas ir par to, lai Amerikas Savienotās Valstis pārtrauktu spēlēt pēc tā, ko viņš uzskata par Pekinas spēlēm.

Ir arī jautājums par to, ka Ķīnas uzņēmumi apiet tarifus, ražojot preces citās valstīs. Grīrs vēlas, lai šis likums tiktu slēgts. Viņš piedāvā stingrus noteikumus, lai nodrošinātu, ka, ja Ķīnas uzņēmums būvē kaut ko trešajā valstī — teiksim, Meksikā — vai ja produktā ir būtiskas Ķīnas detaļas, tas neatbilst tarifu atbrīvojumiem saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumiem.

Šis spiediens skars nozares, piemēram, auto ražošanu, kur Ķīnas komponenti bieži ir dziļi piegādes ķēdē.

Grīra stratēģija ietver arī Ķīnas ieradumu atbildēt pret amerikāņu uzņēmumiem. Ja ASV uzņēmums tiek izslēgts no Ķīnas tirgus kā atmaksu par tarifiem, Grīrs vēlas, lai Vašingtona iejauktos.

Viņa plāns ietver tarifu ieņēmumu izmantošanu, lai atbalstītu skartās uzņēmumus un darbiniekus. Viņš pat virza noteikumus, kas ļauj ASV rīkoties pret ārvalstu uzņēmumiem, kas ienāk, lai aizvietotu amerikāņu uzņēmumus, kurus bloķējusi Ķīna.

Tehnoloģiju un ieguldījumu saišu pārtraukšana

Grīra plāns ietver arī Ķīnas piekļuves bloķēšanu kritiskajai ASV tehnoloģijai. Lai gan pašreizējie eksporta kontroles jau mērķē uz modernām nozarēm, piemēram, AI mikroshēmām un militāriem sistēmām, Grīrs vēlas paplašināt šos ierobežojumus.

Viņa plāns ietvertu nozares, piemēram, aviāciju, transportu un pat vecāku pusvadītāju aprīkojumu. Ķīnai tas nozīmē, ka nebūs jaunu rīku, nekādas modernas tehnoloģijas un nekādu īsinājumu, lai panāktu ASV.

Šī stratēģija neapstājas pie robežas. Grīrs vēlas, lai ASV mobilizētu savus sabiedrotos — valstis, piemēram, Japānu, Dienvidkoreju un Nīderlandi —, lai ieviestu līdzīgus ierobežojumus. Izslēdzot Ķīnu no globālajām piegādes ķēdēm, Grīrs mērķē padarīt to gandrīz neiespējamu Pekinai piekļūt rīkiem, kas nepieciešami konkurēt kritiskajās nozarēs.

Ieguldījumi ir vēl viena frontē Grīra ekonomiskajā karā. Viņš aicina Kongresu piešķirt federālajai valdībai varu pārskatīt — un bloķēt — ASV ieguldījumus Ķīnas uzņēmumos. Tas attiektos uz sektoriem, kas rada nacionālo drošību vai ekonomikas apdraudējumu.

Daži ieguldījumi varētu tikt pilnībā aizliegti, bet citiem būtu nepieciešama valdības apstiprināšana. Šie ierobežojumi atbilst gaidāmajām Baidena laikmeta noteikumiem, kas mērķē uz ASV naudu, kas plūst Ķīnas AI un pusvadītāju nozarēs.

Pekina, protams, ir dusmīga. Ķīnas Ārlietu ministrija jau ir izteikusi iebildumus pret šiem ierosinājumiem, nosaucot tos par netaisniem un acīmredzamu mēģinājumu apspiest tās ekonomisko izaugsmi. Bet Grīrs neplāno atkāpties.

Trampa cilvēks veido Amerikas pašpietiekamību

Grīra galīgais mērķis ir padarīt Ameriku mazāk atkarīgu no Ķīnas kritiski svarīgu preču iegādē. Viņa risinājums? Palielināt iekšējo ražošanu svarīgās nozarēs. Nozares, piemēram, farmācija, robotika, medicīnas ierīces un enerģijas produkti, ir augstu viņa sarakstā.

Viņš vēlas, lai Kongress paplašina stimulus saskaņā ar likumiem, piemēram, CHIPS likumu, kas piešķīra 39 miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas veicināšanai ASV un vēl 11 miljardus dolāru pētījumiem.

Grīrs arī piedāvā stingrākus noteikumus, lai bloķētu Ķīnas uzņēmumus no produktu pārdošanas ASV valdībai. Viņš arī virza Ķīnai specifisku sankciju režīmu, kas mērķē uz jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību pārkāpumiem un starptautiskajiem drošības apdraudējumiem.

Šie sankcijas varētu izslēgt Ķīnas uzņēmumus no ienesīgiem valdības līgumiem un ierobežot to spēju darboties ASV tirgū.

Kriptonauda varētu būt vēl viens kaujas lauks šajā tirdzniecības karā. Tramps burtiski izveido veltītu Balto namu amatu, lai uzraudzītu kriptonaudas regulējumu. Grīra politikas varētu attiecīgi ietekmēt to, kā kriptonaudas tiek aplikta ar nodokļiem, tirgota un regulēta, īpaši attiecībā uz Ķīnas blokķēdes projektiem.

Iegūstiet augsti apmaksātu Web3 darbu 90 dienās: galīgā ceļa karte