Iekšlietu ministrs Matteo Piantedosi brīdina par riskiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu (MI): no viltus ziņām līdz hibrīdkariem, tehnoloģiskie draudi var apdraudēt pamattiesības un demokrātisko stabilitāti, prasa apzināšanos un atbildību.
Apskatīsim visus detaļas šajā rakstā.
Viltus ziņas un MI: pārdomas par drošību un demokrātiju
Aizvien savstarpēji saistītā pasaulē mākslīgā intelekta (MI) potenciāls izpaužas kā divpusēja zobena.
Akadēmiskā gada atklāšanas laikā Augstākajā Policijas skolā iekšlietu ministrs Matteo Piantedosi izteica skaidru brīdinājumu: nepilnīga MI un tās ietekmes izpratne var novest pie pārmērīgas uzticēšanās tās radītajiem rezultātiem.
“Mākslīgais intelekts ir instruments, taču tā pielietojums ir atkarīgs no cilvēku izvēlēm,” uzsvēra Piantedosi, norādot, kā tehnoloģija, ja to izmanto bez apzināšanās, var kļūt par tiešu apdraudējumu pamattiesībām un demokrātiskajai sistēmai.
Viens no visvairāk satraucošajiem mākslīgā intelekta potenciālā ļaunprātīga izmantošanas piemēriem ir viltus ziņas.
Šie falsificētie dati, kas bieži tiek apstrādāti, izmantojot modernus algoritmus, ne tikai veicina dezinformāciju, bet arī var kļūt par stratēģiskiem ierocīem mūsdienu hibrīdkaros.
“Mākslīgi radītās viltus ziņas. Tās ne tikai izkropļo sabiedrisko uztveri, bet arī var apdraudēt nacionālo drošību un valsts iekšējo stabilitāti.”
Nekontrolēta viltus ziņu izplatība ne tikai grauj uzticību iestādēm, bet arī var radīt postošas sekas demokrātiskajai audumam.
Mākslīgais intelekts, ar savu spēju radīt hiperreālistisku saturu, padara arvien grūtāk atšķirt realitāti no manipulācijas.
Deepfake, falsificēti video un audio, kā arī it kā autentiski teksti jau rāda savu postošo potenciālu, radot neskaidrības un veicinot sociālo polarizāciju.
Pamattiesības bullī?
Saskaņā ar Piantedosi teikto, nekontrolēta MI izmantošana riskē iekļūt konfliktā ar pamattiesībām un demokrātiskajiem sasniegumiem politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā.
“Pamattiesību aizsardzība ir drošības funkcijas sirds. Un tehnoloģiskajai attīstībai nekad nedrīkst pretrunot tam.”
Šis līdzsvars prasa apzinātu centienu nodrošināt, ka tehnoloģiskās inovācijas nekļūst par apspiešanas vai nevienlīdzības instrumentiem. Atbildība padarīt mākslīgo intelektu par progresu visiem, uzsvēra Piantedosi, ir pilnībā cilvēka rokās.
Īpaši ministrs uzsvēra, cik svarīgi ir nepadevoties aklam uzticībai MI radītiem rezultātiem.
Lēmumu pieņemšanas procesu automatizācija, ja tā netiek regulēta, var novest pie neparedzamām sekām, apdraudot iestāžu caurspīdīgumu un taisnīgumu.
Kā jau minēts, pat mūsdienu hibrīdkari ir joma, kurā mākslīgajam intelektam ir izšķiroša loma.
Šīs stratēģijas apvieno konvencionālās un nekonvencionālās operācijas, bieži izmantojot tehnoloģiskos rīkus, piemēram, viltus ziņas, lai destabilizētu bull un lāču valstis.
MI manipulēta satura radīšana un izplatīšana ļauj mērķēt uz civiliedzīvotājiem, sējot neuzticību iestādēm un ietekmējot sabiedrisko viedokli.
Šāda veida konflikts, neredzams, bet postošs, apdraud nacionālo drošību un prasa savlaicīgas un koordinētas atbildes.
Ministrs Piantedosi uzsvēra, cik svarīgi ir izstrādāt aizsardzības sistēmas, kas spēj identificēt un neitralizēt šos draudus.
Institūciju, tehnoloģiju ekspertu un pilsoniskās sabiedrības sadarbība būs būtiska, lai aizsargātu demokrātisko stabilitāti pieaugošas sarežģītības apstākļos.
Uz atbildīgu mākslīgo intelektu
Katras tehnoloģiskās inovācijas pamatā ir cilvēka izvēle: izlemt, kā un kāpēc izmantot instrumentu. Mākslīgais intelekts nav izņēmums.
Piantedosi uzsvēra, cik svarīgi ir rūpīgi izprast MI potenciālu un ierobežojumus, izvairoties no tā pārvēršanas par “melno kasti”, kurā ieguldīt beznosacījuma uzticību.
Regulācija un kontrole pār MI izmantošanu ir būtiski soļi, lai nodrošinātu, ka tehnoloģija paliek cilvēces kalpošanā.
Tāpēc caurspīdīgums automatizētajos lēmumu pieņemšanas procesos un plašas digitālās izglītības veicināšana ir būtiski rīki izturīgas sabiedrības veidošanai.