Pēdējos gados Ķīnas valdība ir pastiprinājusi kriptovalūtu regulēšanu, tomēr Šanhajas tiesas lēmums ir radījis sabiedrības cerības par Ķīnas nākotnes kriptovalūtu politiku. Šis lēmums norādīja, ka kriptovalūtas Ķīnā tiek uzskatītas par precēm un individuālā turēšana nav pretlikumīga. Šī sprieduma nozīme un tā ietekme uz Ķīnas kriptovalūtu politiku un blokķēdes attīstību ir vērta dziļākai izpētei.
Nesen Šanhajas Songjiang rajona Tautas tiesa izskatīja lietu par kriptovalūtu izdošanas finansēšanas pakalpojumu līguma spēkā esamību, kas izraisīja pakalpojumu līguma strīdu. Pēdējais spriedums skaidri norādīja, ka fiziskai personai vienkārši piederēt kriptovalūtai nav pretlikumīgi, kas nozīmē, ka juridiskā līmenī indivīdi var likumīgi turēt Bitcoin un citas kriptovalūtas. Tas ne tikai sniedz aizsardzību tiem, kas baidās par savu kriptovalūtu likumību politikas nenoteiktības dēļ, bet arī atspoguļo likuma un regulējuma attieksmi pret kriptovalūtām, kas nav pilnīgi noraidoša.
Atbildot uz to, lietas tiesnesis Sun Jie norādīja, ka, lai arī Ķīna aizliedz kriptovalūtu tirdzniecību, kriptovalūtas kā virtuālais produkts ir likumīgas īpašumtiesības. Lai gan valsts aizliedz kriptovalūtu izmantošanu kā maksāšanas līdzekli, tā neierobežo indivīdu turēt vai pārsūtīt kriptovalūtu aktīvus. Tas norāda, ka Ķīnas pašreizējā likumdošanas ietvarā kriptovalūtām noteiktā mērā joprojām ir preču īpašības un īpašumtiesību aizsardzība.
Tomēr, lai gan tiesa ir noteikusi, ka individuālā kriptovalūtu turēšana nav pretlikumīga, tas nenozīmē, ka visas ar kriptovalūtām saistītās aktivitātes Ķīnā ir likumīgas. Tiesa vienlaikus uzsvēra, ka tokenu izdošanas finansēšanas aktivitātes ir nepārbaudītas nelikumīgas finansēšanas darbības, kas saistītas ar nelikumīgu līdzekļu piesaisti un finanšu krāpšanu, tādēļ jebkura organizācija vai persona, kas Ķīnā veic tokenu izdošanu un finansēšanas aktivitātes, tiek aizliegta.
Tiesnesis Sun Jie uzsvēra, ka kriptovalūtu anonimitāte un decentralizācija var viegli tikt izmantota nelikumīgu darbību veikšanai, kas var izraisīt finanšu kārtības traucējumus un sabiedrisko interešu apdraudējumu. Tādēļ, lai gan likums pilnībā neaizliedz kriptovalūtu esamību un turēšanu, saistītās komerciālās darbības joprojām tiek stingri ierobežotas.
Vērts pieminēt, ka šī lēmuma pieņemšana notiek Ķīnas valdības turpmākās kriptovalūtu regulēšanas politikas stingrināšanas laikā. Kopš 2017. gada Ķīna ir apturējusi visus ICO (pirmo tokenu piedāvājumu) pasākumus valstī un 2021. gadā pilnībā aizliedza kriptovalūtu tirdzniecību un ieguvi. Šie stingrie pasākumi padarījuši Ķīnu par vienu no valstīm ar visstingrākajiem ierobežojumiem kriptovalūtu aktivitātēm pasaulē.
Patiesībā Ķīna ilgstoši ir bijusi pretrunīgā stāvoklī attiecībā uz kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību. No vienas puses, Ķīna ir pilnībā aizliegusi kriptovalūtu tirdzniecību un masveidā izslēgusi ieguves uzņēmumus; no otras puses, Ķīnas valdība aktīvi atbalsta blokķēdes tehnoloģiju attīstību. Oficiālie paziņojumi vairākkārt uzsvēruši, ka blokķēde ir „nākotnes tehnoloģiju kodols” un tiek cerēts, ka blokķēdes tehnoloģija veicinās digitālās ekonomikas un piegādes ķēdes inovācijas.
Šī politikas pretruna ir centrā, jo Ķīna vēlas izmantot blokķēdes tehnoloģijas priekšrocības, vienlaikus izvairoties no kriptovalūtu potenciālajiem riskiem finanšu stabilitātei un kapitāla aizplūšanai. Tomēr pilnīga kriptovalūtu atdalīšana no blokķēdes saistības nav reāla, jo kriptovalūtas ir svarīga pašreizējā blokķēdes ekosistēmas sastāvdaļa.
Tagad, saskaroties ar starptautiskā tirgus pieaugošo pieņemšanu kriptovalūtām un investoru interesi, jautājums, vai Ķīna atvieglos kriptovalūtu aizliegumu, ir kļuvis par nozīmīgu tēmu. Pēdējos gados kriptovalūtu attīstība citās valstīs ir bijusi ļoti aktīva un strauja. Piemēram, ASV regulatori ir atzinuši Bitcoin un Ethereum kā preces, vienlaikus atļaujot ar tām saistīto finanšu produktu, piemēram, Bitcoin nākotnes līgumu tirdzniecību, legalizāciju. Eiropa arī izstrādā skaidrākus regulējošos ietvarus, lai regulētu un veicinātu kriptovalūtu nozares attīstību.
Šī starptautiskā tendence bez šaubām sniedz Ķīnai atsauci politikas pielāgošanai. Ja Ķīna spēs pareizi līdzsvarot finanšu riskus un tehnoloģisko inovāciju, kriptovalūtas varētu kļūt par daļu no Ķīnas digitālās ekonomikas veicināšanas, nevis tās attīstības šķērsli. Tieši šī iespējamība padara Ķīnu par globāli otro lielāko ekonomiku, kas varētu veikt politikas pielāgojumus kriptovalūtu jomā, par nozīmīgu uzmanības centru nozarē.
Daži eksperti norāda, ka, lai gan Ķīna ir stingra attiecībā uz kriptovalūtām, pēdējos gados ir parādījušās atslābināšanās pazīmes. Piemēram, Hongkongā aktīvi tiek virzītas kriptovalūtu saistītas politikas, nodrošinot starptautiskiem investoriem likumīgu tirdzniecības platformu. Šī atklātā attieksme tiek uzskatīta par Ķīnas kontinentālās daļas „gaisa atvieglošanas” izmēģinājuma lauku. Turklāt Ķīna arī virza digitālās juaņas attīstību un cenšas šajā procesā gūt labumu no kriptovalūtu pamattehnoloģijas un ekosistēmas pieredzes.
Tādēļ Ķīna nākotnē varētu pakāpeniski atvieglot kriptovalūtu regulēšanu, lai pielāgotos globālajām finanšu tirgus attīstības tendencēm. Salīdzinot ar iepriekšējām vispārējām aizliegumiem, nākotnes politika varētu pieņemt elastīgāku un piesardzīgāku attieksmi, lai veicinātu blokķēdes tehnoloģiju attīstību, vienlaikus aizsargājot finanšu drošību.
Protams, pašlaik tirgū valda dažādas runas, vai Ķīna nākotnē pārskatīs savu kriptovalūtu politiku, atbilde vēl nav skaidra, taču jaunākie signāli patiešām liek domāt par iespējamām izmaiņām. Tiesas lēmumi, Hongkongas izmēģinājumi un starptautiskā tirgus attīstība, šie signāli rada iespējamību nākotnes politikas pielāgošanai.
Ja Ķīna spēs regulējošā ietvarā virzīt kriptovalūtu nozares veselīgu attīstību, tā varēs gan izvairīties no finanšu riskiem, gan izmantot blokķēdes tehnoloģiju globālās konkurences priekšrocības, un Ķīna varētu kļūt par globālu kriptovalūtu un blokķēdes nozares svarīgu spēlētāju.
Kopumā Ķīnas kriptovalūtu politikas maiņa var būt pakāpenisks process, taču šodien, kad decentralizētā tehnoloģija kļūst arvien svarīgāka, politikas mērenā pielāgošana radīs tālu ietekmi uz Ķīnas un globālās digitālās ekonomikas attīstību.