Eirozonas ekonomika ir iestrēgusi grīstē. Izaugsmes prognozes atkal ir pazeminātas, un pat pārskatītie skaitļi nevieš lielu pārliecību.

Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, tagad prognozē, ka 20 valstis, kas izmanto eiro, 2025. gadā palielinās savu kopējo IKP tikai par 1,3 %. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētais 1,4 %. Šogad aina izskatās sliktāka: bēdīgs pieauguma temps par 0,8%.

Salīdziniet to ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kur līdz 2026. gadam ir sagaidāma stabila izaugsme aptuveni 2% apmērā gadā. Atšķirība nav tikai skaitļi — tā ir brīdinājuma zīme.

Kamēr ASV ekonomika turpina attīstīties, eirozona, šķiet, ir iestrēgusi atpakaļgaitā. Ja ievēlētais prezidents Donalds Tramps izpildīs savus draudus noteikt 10% tarifus Eiropas importam, situācija varētu vēl vairāk pasliktināties.

Spānija ir vienīgā eirozonas ekonomika, kas uzrāda patiesu spēku, un tiek prognozēts, ka tā šogad pieaugs par 3% un 2025. gadā — par 2,3%. Savukārt Vācija gatavojas ekonomikas lejupslīdei, un Francija cīnās ar budžeta deficītu un politiskām problēmām.

“Pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomika atgriežas pie mērenas izaugsmes,” savās rudens prognozēs norādīja Eiropas Komisija. Patiesi pieticīga.

Tarifi varētu radīt haosu tirdzniecībā

Tirdzniecības kari ir pēdējais, kas eirozonai šobrīd ir vajadzīgs. Trampa ierosinātie 10% tarifi Eiropas precēm varētu sagraut bloka uz eksportu balstītās ekonomikas.

Vācija, reģiona rūpniecības sirds, varētu zaudēt 1% no sava IKP, ja šie tarifi tiktu ieviesti, norāda Bundesbank prezidents Joahims Nāgels. Kaitējums neapstāsies pie Vācijas robežām. Apdrošinātāja Allianz prognozes lēš, ka apdraudēts varētu būt Vācijas eksports 25 miljardu eiro vērtībā.

Mazāki piegādātāji visā eirozonā, sākot no Francijas vīna darītavām līdz Itālijas mašīnu ražotājiem, izjustu karstumu. Ekonomikai, ko jau tā skārusi enerģētikas krīze un lēna atveseļošanās pēc pandēmijas, tas būtu katastrofāli.

Ekonomistu viedokļi dalās jautājumā par to, vai Eiropas eksportētāji varētu atgūties. Daži apgalvo, ka spēcīgāks ASV dolārs varētu padarīt Eiropas preces lētākas un kompensēt tarifu ietekmi.

Citi norāda, ka reģiona ražošanas nozare jau tagad cīnās ar grūtībām. Dati to apstiprina: eirozonas rūpnieciskā ražošana kopš 2022. gada janvāra ir samazinājusies par 6 %, un tā turpina sarukt.

Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izraisīja enerģijas cenu pieaugumu līdz rekordaugstam līmenim, nodarīja milzīgu triecienu Eiropas ražošanas bāzei.

Inflācija un budžeti: dubultas problēmas

Inflācija varbūt sāk mazināties, taču tā nebūt nav beigusies. Eiropas Komisija prognozē, ka 2024. gadā inflācija vidēji būs 2,4 %, bet 2025. gadā tā samazināsies līdz 2,1 %. Tas ir nedaudz labāk nekā iepriekšējie maksimuma rādītāji, taču tas nesniedz lielu mierinājumu valdībām, kas jau tagad cīnās ar budžeta deficītu.

Zemāka izaugsme nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus, un augstākas procentu likmes sadārdzina valdībām aizņemšanos.

Īpaši grūts uzdevums gaidāms Francijā. Paredzams, ka tās budžeta deficīts samazināsies no 6,4 % no IKP šogad līdz 5,2 % 2024. gadā, taču pagaidu nodokļu atvieglojumi beigsies 2026. gadā, kas, visticamāk, atkal palielinās deficītu.

Eiropas Komisija brīdina, ka parāda attiecība pret IKP pieaug visā blokā, radot vēl lielāku spiedienu uz valdībām savilkt jostas.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) cenšas ievērst pavedienu adatā. Pēc tam, kad pagājušajā gadā ECB paaugstināja procentu likmes līdz 4%, lai cīnītos pret inflāciju, tā ir sākusi tās atkal samazināt.

Noguldījumu likme pašlaik ir 3,25%, un banka plāno to vēl vairāk samazināt. Mērķis ir padarīt aizņemšanos lētāku un veicināt investīcijas, taču progress ir lēns.

Klimata pārmaiņas rada papildu sarežģījumus. Nesenos plūdos Spānijā gāja bojā simtiem cilvēku un tika nodarīti plaši infrastruktūras bojājumi. Eiropas Komisija brīdināja, ka šādas katastrofas varētu traucēt piegādes ķēdes, kaitēt pārtikas ražošanai un atjaunot inflāciju.

Ražošanas nozare nevar atgūties

Ražošanas nozare vienmēr ir bijusi eirozonas mugurkauls, taču šobrīd tā piedzīvo krīzi. Nozare jau cīnījās, lai atgūtos no pandēmijas, kad Krievijas karš Ukrainā izraisīja enerģijas cenu kāpumu.

Tagad tā saskaras ar jaunu draudu: ASV tarifiem. Vācija, ko bieži dēvē par Eiropas "dzinēju", stagnē. Rūpniecības produkcija ir strauji kritusies, un valsts atkarība no energoietilpīgām nozarēm, piemēram, ķīmijas un tērauda rūpniecību, ir padarījusi to īpaši neaizsargātu. Francija un Itālija, lai gan mazāk atkarīgas no smagās rūpniecības, nav imūnas.

“Tirdzniecības partneru turpmāka protekcionisma pasākumu pastiprināšana varētu izjaukt globālo tirdzniecību,” tā brīdināja. Tik atvērtai ekonomikai kā eirozonas ekonomika tā ir katastrofa, kas tikai gaida, lai notiktu.

Globālais konteksts: ASV apsteidz Eiropu

Kamēr eirozona klup, ASV turpina virzīties uz priekšu. Goldman Sachs prognozē ASV IKP pieaugumu 2,5% apmērā 2025. gadā, salīdzinot ar tikai 0,8% eirozonā. Darba ražīgums ASV kopš 2019. gada ir pieaudzis par 1,7% gadā, savukārt Eiropai tas ir izdevies tikai par nieka 0,2%.

Trampa paredzētā tirdzniecības politika, tostarp tarifi Ķīnai un Eiropai, varētu vēl vairāk palielināt plaisu. Goldman Sachs prognozē, ka šie pasākumi kaitēs globālajai izaugsmei, bet tiem būs relatīvi neliela ietekme uz ASV, pateicoties nodokļu samazinājumiem un uzņēmējdarbībai draudzīgai regulējošajai videi.

Eiropā stāsts ir citādāks. Reģiona atkarība no eksporta padara to ļoti neaizsargātu pret tirdzniecības traucējumiem.

Arī centrālās bankas reaģē atšķirīgi. Amerikas Federālo rezervju sistēma plāno agresīvi samazināt likmes, līdz 2025. gada sākumam cenšoties tās sasniegt 3,25–3,5% līmenī.

Turpretī ECB rīkojas piesardzīgi, līdz 2025. gada beigām sasniedzot 1,75% mērķi. Tikmēr jaunattīstības tirgiem ir iespēja mīkstināt monetāro politiku, taču tas Eiropai ir mazs mierinājums.