Krievijas Banka plāno nākamo sešu mēnešu laikā uzraudzīt visus pārrobežu darījumus ar kriptovalūtām. Programmā tiks iesaistītas 19 lielākās bankas, lai sniegtu detalizētus pārskatus par pārskaitījumu metodēm, iesaistītajām pusēm un izmantotajām maksājumu sistēmām.

Eksperti saka, ka tā kontrolēs nelegālos pārskaitījumus un regulēs kapitāla plūsmas. Krievija ir pastiprinājusi pētījumus par starptautiskajiem kriptovalūtu maksājumiem, vienlaikus samazinot atkarību no USD.

Putina administrācija vēlas uzzināt visu par kriptovalūtu pārskaitījumiem

Krievijas Bankas (CBR) mērķis ir uzraudzīt pārrobežu darījumus ar kriptovalūtām, ko tās pilsoņi veiks nākamo sešu mēnešu laikā. Vietējā ziņojumā norādīts, ka 19 bankas, tostarp tādas lielākās iestādes kā Citibank, MTS Bank un Raiffeisenbank, ziņos par pārskaitījumiem, kas saistīti ar kriptovalūtu pirkšanu vai pārdošanu centrālajai bankai.

Centrālās bankas tīmekļa vietnē ir uzskaitīti finanšu tirgus pētījumi nākamajiem 6 mēnešiem, kuros tiks apkopota detalizēta informācija par pārskaitījumiem. Tajā būs iekļauta informācija par nodevēju, saņēmēju, pārskaitījuma metodi, izmantotajām maksājumu sistēmām un no kriptovalūtu vienībām tulkotās summas. Tiek ziņots, ka bankas arī identificēs šos pārskaitījumus, izmantojot īpašus kodus. Kristīna Mkrčjana no Maskavas Digitālās skolas (MDS) pastāstīja RBC, ka valsts vēlas apkopot datus, lai kontrolētu nelikumīgus pārskaitījumus un kontrolētu kapitāla plūsmas. Informācija varētu arī palīdzēt politikas satvarā, taču analītiķi apšauba šo datu precizitāti. Ņemot vērā, ka lielas pārskaitījumu summas notiek kā vienādranga (P2P) darījumi.

Maskava apstiprināja kriptovalūtu izmantošanu starptautiskajos maksājumos šā gada jūlijā. Pēc spriedzes saasināšanās ar ASV valsts apgriezās no skeptiskās kriptovalūtas pozīcijas. Kopš tā laika Putina valdība ir pētījusi pārrobežu digitālos norēķinus. Mērķis ir apiet Rietumu sankcijas ar regulētiem izmēģinājumiem ar apmaiņu. Tiek ziņots, ka pēc novembra administrācija arī parakstīja kalnrūpniecības likumprojektu, lai legalizētu šo darbību. Tāpēc 2024. gada 4. ceturksnis tagad ir valstij izšķirošs ceturksnis, jo tajā pašā laika posmā noslēgsies ASV vēlēšanas.

Krievija ir saasinājusi CBDC attīstību

Ziņojumos ir uzsvērts, ka Putins vēlas samazināt atkarību no ASV dolāra. Tomēr tas ir saistīts ar pilsoņu veikto digitālo pārsūtījumu uzraudzību. Tikmēr Chainalysis ierindo Krieviju starp labākajām valstīm kriptovalūtu darījumu apjoma un ieviešanas ziņā. Ziņojumos arī norādīts, ka Krievija varētu laist klajā jaunas digitālās valūtas, tostarp stabilās monētas, kuru pamatā ir Ķīnas juaņa, un BRICS valstu grupas valūtas, vienlaikus attīstot 2 jaunas kriptovalūtas Sanktpēterburgā un Maskavā.

Kopš 2020. gada centrālā banka arī izstrādā digitālo rubli CBDC. 2022. gadā tā paziņoja par CBDC prototipu, pirms tā oficiāli laida klajā nākamajā gadā. Atbilstoši Atlantijas padomei Krievija paredz masveida adopciju pilsoņu vidū līdz 2027. gadam. Administrācija ierosina sākt digitālā rubļa pieņemšanu 2025. gadā.

Tikmēr jaunākajā paziņojumā presei Krievijas Banka skaidroja, ka digitālā rubļa ieviešana inflāciju neietekmēs. Virsotnes banka atzīmē, ka digitālais rublis mainīs naudas struktūru no skaidras naudas uz digitālo, vienlaikus saglabājot nemainīgu piedāvājumu. Valsts ir cīnījusies ar inflāciju karā pret Ukrainu, radot spiedienu uz resursiem, kas saistīti ar militārajiem izdevumiem. Centrālā banka pagājušajā mēnesī paaugstināja bāzes procentu likmi no 18% līdz 19%.