Eiropas statistikas uzņēmuma Eurostat dati liecina, ka eirozonas inflācijas līmenis septembrī ir samazinājies līdz 1,8% no 2,2% augustā. Likmes arī ir zemākas nekā 2023. gada septembrī reģistrētie 4,3%. Pašreizējās likmes ir zemākas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozētajiem 2%.

Inflācijas līmenis ir sasniedzis visu laiku zemāko līmeni kopš 2021. gada vidus pēc tam, kad augustā sasniedza trīs gadu zemāko līmeni. Pēc tam Reuters sarīkoja aptauju, kurā lielākā daļa ekonomistu uzskatīja, ka septembra inflācija sasniegs 1,9%. 

Septembra likmes radās pēc tam, kad vairākās valstīs, kas lieto eiro, inflācijas līmenis bija zemāks, tostarp Francijā un Vācijā. Vācijas statistikas birojs Destatis atzīmēja saskaņotā Vācijas patēriņa cenu indeksa samazināšanos septembrī līdz 1,8%.

Pamatinflācija, kas ir eirozonas pamatā esošais cenu līmenis, ir sasniegusi 2,7%, kas ir par 0,1% zemāka, nekā prognozēja ekonomisti. Pamatinflācija novērš gaistošākos pārtikas, alkohola, tabakas un enerģijas komponentus. 

Kritums ir pastiprinājis spekulācijas par kārtējo ECB likmju samazināšanu nākamajā sanāksmē 17. oktobrī. Centrālā banka jūnijā samazināja procentu likmes no 4% līdz 3,75%. Pēc tam ECB vēl vairāk samazināja procentu likmes līdz 3,50%. Ekonomisti cer uz vēl vienu likmju samazinājumu oktobrī līdz 3,25%.

ECB prezidents prognozē, ka eirozonas ekonomika 2026. gadā pieaugs par 1,5%.

ECB prezidente Kristīne Lagarda 30. septembrī Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sēdē prognozēja, ka eiro ekonomika 2026. gadā pieaugs par 1,5%. Lagarda arī uzsvēra prognozes, ka ekonomika pieaugs par 0,8% 2024. gadā un 1,3% 2025. gads. 

Lagarda skaidroja ekonomisko situāciju eirozonā kopš pandēmijas. ECB prezidents uzsvēra, ka reģiona ekonomiskā izaugsme sākās 2022. gada pirmajos 9 mēnešos, bet pēc tam stagnēja. Kristīne minēja, ka izaugsme atsākās 2024. gadā, pirmajā ceturksnī pieaugot par 0,3%, bet otrajā ceturksnī – par 0,2%.

Prognozes nākamajiem gadiem ir daļa no Lagardas pārliecības, ka ekonomikas atveseļošanās turpinās nostiprināties. Lagarda uzstāja, ka darba un darba tirgi arī turpmāk būs noturīgi ar bezdarba līmeni 6,4% apmērā un paredzams, ka tā vērtība turpinās kristies. 

ECB prezidents aplūkoja arī pašreizējos inflācijas līmeņus, minot, ka ceturtajā ceturksnī varētu būt iespējams pieaugums. Lagarda joprojām pauda, ​​ka viņa sagaida, ka likmes atgriezīsies pie mērķa, kā noteikts ECB kalendārā. Viņa arī dalījās ar prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadam, attiecīgi vidēji 2,5%, 2,2% un 1,9%. 

ECB saglabāt politikas procentu likmes ierobežojošas

Kā daļu no centrālās bankas plāniem cīnīties ar inflācijas līmeni, ECB plāno saglabāt politikas likmes "pietiekami ierobežojošas". Lagarda minēja, ka izmaiņas bankas monetārās politikas īstenošanā stājās spēkā 18. septembrī. ECB mainīja starpību starp noguldījumu iespējas likmi un galveno refinansēšanas iespēju procentu likmes līdz 15 bāzes punktiem.

ECB arī sāk monetārās politikas stratēģiju novērtējumu, kura apjoms būs mazāks nekā iepriekšējam, kas tika veikts 2021. gada jūlijā. 

"Paralēli mūsu politikas apspriedēm esam sākuši arī mūsu monetārās politikas stratēģijas novērtējumu."

Christine Lagarde, ECB prezidente

Novērtējumā tiks aplūkota iespējamā monetārās politikas stratēģijas maiņas ietekme. Mācībās, kurās būs 2 darba plūsmas, tiks pētīta arī mainīgā inflācijas vide. Paredzams, ka novērtējums beigsies 2025. gadā.