Kriptovalūtu tirgus var piedzīvot milzīgas pārmaiņas ar iespēju, ka Ķīna būs pie stūres 1,4 triljonu dolāru satricinājumam. Tas ir balstīts uz nesenajām politikām, kuras Ķīnā ir sākušas īstenot attiecībā uz kriptovalūtām, kā arī uz tās centieniem veidot aktīvu un blokķēdes risinājumu nākotnes virzienu. 

Neskatoties uz to, pašreizējās izmaiņas potenciāli varētu padarīt nāciju par nozīmīgu pasaules kriptovalūtu vides dalībnieku, jo agrāk tai nebija draudzīgas attieksmes pret kriptovalūtu. 

Ķīnas kriptovalūtu politikas maiņa 

Pirmkārt, Ķīnai ir bijusi ļoti pret kriptogrāfiju vērsta pieeja, un tās iestādes ir noteikušas aizliegumu tādām darbībām kā sākotnējie monētu piedāvājumi un visu kriptovalūtu biržu darbība šajā valstī.

Tomēr, lai gan Ķīna ir nopietni ierobežojusi tradicionālās digitālās valūtas, piemēram, Bitcoin, tā vienmēr ir atbalstījusi blokķēdes tehnoloģiju un Fintech inovācijas. Tikmēr Ķīnas Tautas Republika pēdējos gados ir ieviesusi vairākus projektus, piemēram, digitālo juaņu vai tās Centrālās bankas digitālo valūtu. 

Šī attīstība nozīmē, ka, lai gan Ķīna nav pieņēmusi decentralizētas valūtas, tā novērtē digitālo valūtu lomu nākotnes finanšu sistēmu veidošanā. Ķīnas valdība ir arī veltījusi resursus blokķēdes tehnoloģiju attīstībai, cenšoties būt par pasaulē ievērojamāko valsti šajā nozarē.

Šāda divpusēja politika, nosodot neregulētas kriptovalūtas un vienlaikus aktīvi reklamējot tās pārbaudīto valsts kontrolēto versiju, norāda uz Ķīnas ietekmes iespējamību uz tālāku kriptovalūtu tirgus transformāciju starptautiskā līmenī. 

Iespējama 1,4 triljonu dolāru ietekme uz tirgu 

Eksperti uzskata, ka Ķīnas potenciālais kriptovalūtu tirgus satricinājums var satricināt tirgus līdz 1,4 triljoniem USD. Šis aprēķins ir saistīts ar faktu, ka Ķīna ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, tai ir progresīvas tehnoloģijas un tai ir dominējoša kontroles vara pār Āzijas finanšu sistēmu. Ķīnai bija tiesības kontrolēt un stingri regulēt šo tirgu, un veiktās darbības var noteikt jaunas tendences, kurām citas valstis var līdzināties vai reaģēt tādā veidā, kas ietekmē kriptovalūtu tirgu visā pasaulē.

Tiek prognozēts, ka digitālās juaņas ieviešana liks citām valstīm vai nu paātrināt savu CBDC izstrādes procesu, vai mainīt savu nostāju attiecībā uz kriptovalūtu regulējumu. Šim nolūkam Ķīna varētu noteikt atsauci digitālās valūtas novērtēšanai un vadīt investoru un regulējošo struktūru rīcību visā pasaulē. 

Kā digitālā juaņa iekļaujas mīklā 

Ķīnas Tautas Bankas oficiāli ieviestā digitālā juaņa ir valsts vēlmes dominēt topošajā digitālo finanšu nozarē pamatā. Ķīna izmanto to digitālo valūtu, lai mēģinātu atņemt ASV dolāru kā galveno starptautiskās tirdzniecības valūtu, cenšoties ieplūst starptautiskajās finansēs.

Valdība izmēģināja CBDC lielākajās pilsētās un joprojām gaida iespēju CBDC pārcelt uz citu līmeni attiecībā uz pārrobežu izmantošanu, tādējādi radot ietekmi uz citiem pasaules tirgiem. 

Neskatoties uz to, ka digitālo juaņu to kontrolē valsts un tai trūkst decentralizācijas, ko novērtē vairums kriptogrāfijas entuziastu, tas var veicināt blokķēdes integrāciju esošajās finanšu sistēmās. Tas ietekmē arī citas valstis, lai parādītu, kā nacionālās digitālās valūtas var izmantot un ietekmēt pārrobežu tirdzniecību. 

Ķīnas globālā ietekme uz kriptovalūtu regulējumu 

Tomēr Ķīnas investoru iesaistīšanās kriptovalūtu tirgū neaprobežojas tikai ar Ķīnu. Ķīnas iestādes ir risinājušas sarunas ar starptautiskajām organizācijām un apspriedušas digitālo līdzekļu ad hoc regulējuma izveidi. Tā ir iestājusies par partnerību ar citām valstīm, jo ​​īpaši ar Āzijas valstīm, līdz Harbor politiku attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar digitālajām valūtām. 

Tajā pašā piezīmē, ja Ķīna nosaka kursu un pilnībā pieņem digitālās valūtas un izdodas noteikt stingrus regulējuma ietvarus, tad citas valstis var līdzināties tās darbībām. Daudzas valstis Eiropas Savienībā, Āfrikā un Amerikā ir vērojušas, kā Ķīna īsteno savu politiku, un saskaņā ar Ķīnas teikto var tikt ieviestas globālas izmaiņas kriptovalūtu noteikumos.