Institucionālie investori joprojām uztraucas par digitālajiem aktīviem, aptverot ne tikai kriptovalūtu turēšanu, bet arī instrumentus, piemēram, ieguldījumus un atvasinātos instrumentus.
Lai gan tie ir bullish, izaicinājumi turpmākai adopcijai joprojām ir redzami.
Institucionālajiem investoriem līdz 2027. gadam ir jāpalielina digitālo aktīvu sadalījums savā portfelī līdz 7%, un tiek prognozēts, ka tokenizēto aktīvu tirgus līdz 2030. gadam pārsniegs 10 triljonus ASV dolāru, kas liecina par ievērojamu nozares izaugsmi, taču saskaņā ar jauno ziņojumu joprojām pastāv izaicinājumi. par tēmu no The Economist pēc kriptovalūtu biržas OKX pasūtījuma.
Pašlaik līdzekļu pārvaldītāji digitālajiem aktīviem piešķir 1–5% no saviem pārvaldībā esošajiem aktīviem (AUM).
"Digitālo aktīvu pozicionēšana institucionālajos portfeļos ir vērsta uz kriptovalūtu tirdzniecību, kur bitkoīns un ēteris ir lielākās investīciju iespējas," teikts ziņojumā. "Taču institucionālie investori izrāda lielāku optimismu attiecībā uz digitālajiem aktīviem, ko veicina arvien plašāka ieguldījumu līdzekļu klāsta pieejamība, kas tos sniedz ne tikai kriptovalūtām."
Ziņojumā teikts, ka 51% institucionālo investoru apsver tūlītēju kriptovalūtu piešķīrumu, 33% meklē digitālos aktīvus, 32% pēta kriptovalūtu atvasinājumus un 36% meklē fondus, kas izseko kriptovalūtas.
Vairāk institucionālo investoru tagad apsver digitālos aktīvus, kas nav tikai kriptovalūtu turēšana, piemēram, ieguldījumi, kriptoatvasinātie instrumenti un marķierizētas obligācijas, ko izceļ digitālo aktīvu pieaugums tirgū, piemēram, Eiropas Investīciju bankas 50 miljonu mārciņu (66 miljonu ASV dolāru) digitālā vietējā obligācija. , 1 miljards dolāru simbolizētās ASV valsts kasēs un Honkongas digitālās valūtas obligācija 6 miljardu HK dolāru (766,8 miljonu ASV dolāru) apmērā.
Pārskatā teikts, ka turētājbankām ir arī svarīga loma, ļaujot institucionālajiem investoriem izmantot digitālos aktīvus, un 80% tradicionālo un kriptogrāfijas riska ieguldījumu fondu aptaujāti, izmantojot turētājbanku. Āzijā daudzi kriptovalūtu turētāji iegūst tādas pašas turētājbankas licences kā viņu TradFi kolēģi, piemēram, Honkongas Trust vai Company Service Provider (TCSP), savukārt Singapūrā valsts monetārā iestāde ir izveidojusi savu kriptovalūtu turētājbankas sistēmu.
Bet joprojām ir problēmas, piemēram, regulējuma harmonijas trūkums.
"Vienveidības trūkums normatīvajos regulējumos dažādās jurisdikcijās rada nenoteiktību, padarot institucionālajiem investoriem izaicinājumu orientēties atbilstības prasībās un pārvaldīt ar regulējuma izmaiņām saistītos riskus," teikts ziņojumā, vienlaikus slavējot Eiropas MiCA kā reģionāla regulējuma piemēru, kas darbojas.
"Atšķirīgas pieejas dažādos reģionos var izraisīt tirgus nestabilitāti un sarežģīt iestāžu centienus integrēt digitālos aktīvus savos portfeļos," turpināja autori.
Ziņojumā teikts, ka likviditātes sadrumstalotība ir vēl viena investoru problēma, jo tā var izraisīt tirgus nestabilitāti un apgrūtināt iestādēm efektīvu darījumu veikšanu digitālo aktīvu telpā.
"Likviditātes sadrumstalotība dažādos blokķēdes tīklos un digitālo aktīvu tirgos var izraisīt cenu neefektivitāti, radot būtisku izaicinājumu institucionālajiem investoriem, kas nodarbojas ar liela mēroga darījumiem," teikts ziņojumā.
Ir mēģinājumi atrisināt šo problēmu ar tādām tehnoloģijām kā vietējā marķiera pārsūtīšana, kas tiek uzskatīta par iesaiņotās kriptogrāfijas evolūciju.
Vietējās marķieru pārsūtīšanas, kā CoinDesk iepriekš ziņoja, nodrošina netraucētu marķieru pārvietošanu starp ķēdēm, vienlaikus saglabājot to unikālās īpašības un īpašumtiesības, atšķirībā no iesaiņotajiem līdzekļiem, kas rada vairākas, neatvietojamas versijas.
Šajā OKX ziņojumā tika izdarīts līdzīgs secinājums nesenajā Nomura aptaujā, kurā atklājās, ka 54% Japānas institucionālo investoru plāno ieguldīt kriptovalūtās nākamo trīs gadu laikā, un 25% ir pozitīvs skatījums uz digitālajiem aktīviem un vēlamais sadalījums ir 2 %-5% no AUM.