Eiropas Savienība ir publicējusi Mākslīgā intelekta likuma galīgo tekstu, kurā norādīti kritiskie termiņi, lai izpildītu pasaulē pirmo visaptverošo AI noteikumu kopumu. Pēc apstiprināšanas ES Padomē maijā, tiesību akti stāsies spēkā 2024. gada 1. augustā.
AI likuma mērķis ir novērst “augsta riska” AI draudus demokrātijai, cilvēktiesībām, videi un tiesiskumam. Tomēr Ķīnas uzņēmumi paredz tērēt vairāk laika un naudas, lai izpildītu jaunos AI noteikumus. Partick Tu, Honkongā bāzētās Dayta AI līdzdibinātājs un izpilddirektors, paredz, ka viņa uzņēmuma izmaksas pieaugs par 20% līdz 40%.
ES nosaka AI reglamentējošās smilšu kastes
Likums nosaka, ka ES bāzētajiem mākslīgā intelekta izstrādātājiem tā noteikumi jāievieš līdz 2026. gada 2. augustam. Katrai ES dalībvalstij šī prasība ir jāizpilda līdz šim datumam, un katrai valstij ir jāizveido vismaz viena AI regulējošā smilškaste valsts līmenī. Šīs smilšu kastes ļaus izstrādātājiem pārbaudīt mākslīgā intelekta sistēmas noteiktā tiesiskā regulējuma ietvaros, lai tās netraucētu tehnoloģiju attīstībai.
Biometrijas izstrādātājiem, nodrošinātājiem un lietotājiem ir jāievēro jaunais termiņš — 2025. gada 2. februāris. Šis termiņš aizliedz izmantot “nepieņemama riska” AI lietojumprogrammas, piemēram, biometrisko datu šķirošanu, pamatojoties uz sensitīvām iezīmēm, emociju atpazīšanu darba vidē un izglītības iestādes un masveida sejas attēlu skrāpēšana sejas atpazīšanas datubāzēm. Tomēr policijas gadījumā ar noteiktiem nosacījumiem ir izņēmumi.
Lasiet arī: Microsoft CTO aizstāv AI mērogošanas likumus
Līdz 2025. gada 2. maijam jaunizveidotajam AI birojam vajadzēja izdot AI nodrošinātājiem prakses kodeksus. Šie kodi ilustrē veidu, kādā pakalpojumu sniedzēji var pierādīt savu atbilstību likumam. Sākot ar 2025. gada augustu, universālajām mākslīgā intelekta sistēmām, tostarp ChatGPT, būs jāievēro autortiesību un pārskatāmības normas.
Turklāt augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājiem līdz 2027. gada 27. augustam, kas ir viens gads pēc AI likuma stāšanās spēkā, ir jāizpilda papildu prasības, kas noteiktas AI likuma I pielikumā. Tādas augsta riska AI lietojumprogrammas kā attālināta biometriskā identifikācija ir atļautas ES tirgū, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.
Likums par pārkāpumiem paredz bargus sodus
Saskaņā ar likumu jebkuram uzņēmumam, kas neievēro likuma noteikumus, tiek piemērots bargs sods. Naudas sodi svārstās no 35 miljoniem eiro (38 miljoniem ASV dolāru) līdz pat 7% no uzņēmumu kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā gadā, atkarībā no tā, kurš ir lielāks par administratīvo sodu.
Emma Raita no advokātu biroja Harbottle and Lewis komentēja likuma stāšanos spēkā, sakot: “ES AI likums ir pirmais nozīmīgais mēģinājums regulēt AI pasaulē — atliek noskaidrot, vai atbilstības izmaksas apslāpē inovācijas vai arī AI tās izveidotais pārvaldības modelis ir ES galvenais eksporta modelis.
AI attīstības temps, jo īpaši nesen izlaižot ģeneratīvo AI, piemēram, ChatGPT, ir ievērojami pārsniedzis regulējuma ātrumu. Vairākas valstis un tirdzniecības bloki ir strādājuši pie tiesiskā regulējuma, lai regulētu AI izmantošanu.