Tā nav valsts Vācija, kas ir pārdevusi bitkoīnus miljoniem dolāru vērtībā, bet gan neliela Vācijas valsts Saksija.
Valsts janvārī konfiscēja gandrīz 50 000 BTC un ir pārdevusi savus īpašumus saskaņā ar standarta praksi attiecībā uz aktīviem, kas konfiscēti kriminālizmeklēšanas laikā, sacīja eksperts.
Jau vairākas dienas ziņu punkti visā pasaulē ir ziņojuši par Vācijas pārdošanu simtiem miljonu dolāru vērtā bitcoin {{BTC}} vērtībā un no tā izrietošajām grūtībām tirgos un lielām kriptovalūtu cenu izpārdošanām.
Pirmkārt, tā nav pati Vācija, kas pārdod kriptovalūtu. Tā ir neliela valsts valsts austrumu daļā, ko sauc par Saksiju.
Otrkārt, lai gan kriptovalūtu cienītāji ir pieņēmuši lēmumu izmest tik daudz sava mīļotā bitkoina, Saksijai nav izvēles.
Šā gada sākumā štata Kriminālpolicijas birojs (pazīstams ar vācu valodas saīsinājumu LKA) no vietnes Movie2k.to operatora konfiscēja 49 857 bitkoīnus (pašreizējās cenās gandrīz 3 miljardu dolāru vērtībā), kura Saksijas štatā tika atzīta par vainīgu naudas atmazgāšanā un citās nelikumīgās darbībās.
Apmēram pirms nedēļas Vācijas Federālajam kriminālpolicijas birojam jeb BKA piederošs kriptovalsts maciņš sāka pārvietot tūkstošiem BTC uz biržām, tostarp Kraken, Coinbase un Bitstamp, norādot uz nodomu tos pārdot. Maka bitkoinu krājumi ir samazinājušies līdz 23 788.
Reakcijas sociālajos tīklos ir bijušas asas.
"Vācija, pārdodot visu savu #Bitcoin, kļūs par vienu no visvairāk atpalikušajām lietām, ko viņu politiķi jebkad darījuši," rakstīja viens X lietotājs.
"Vācijas valdības amatpersonas ir idioti," sacīja cits.
🇩🇪 Iedomājieties, ka pārdodat visgrūtāko naudu pasaulē#Bitcoinpar kaut ko, ko varat izdrukāt no zila gaisa. Vācijas valdības amatpersonas ir burtiski idioti pic.twitter.com/TlWl3Z585E
— Vivek⚡️ (@Vivek4real_) 2024. gada 9. jūlijs
Taču tas, kas notiek Vācijā, nav slikta investīciju stratēģija – tā ir tikai standarta procedūra, kas attiecas uz kriminālizmeklēšanā konfiscētajiem īpašumiem, sacīja eksperts.
"Saksijas Ģenerālprokuratūra ir atbildīga par konfiscēto aktīvu likvidāciju, un pārdošana nav pārsteidzoša," sacīja Dr. Lenarts Ante, Vācijā bāzētās Blockchain Research Lab līdzdibinātājs un izpilddirektors. "Atsavinātie aktīvi vienmēr tiek likvidēti noteiktā termiņā. Tas ir ikdienišķs biznesa process, lai gan plašākā mērogā nekā parasti."
Iemesls, kāpēc maciņš pieder valsts BKA – nevis pašai Saksijai –, iespējams, ir tāpēc, ka policijas aģentūra bija iesaistīta sākotnējā izmeklēšanā un tai bija tehniskās zināšanas, kā rīkoties ar tik lielu bitkoinu daudzumu, viņš minēja. Taču BKA nav lēmējvaras un tā darbojas tikai pēc valsts norādījumiem.
Vairumā gadījumu konfiscētos īpašumus var nodot vai pārdot tikai ar ieņēmumiem valsts budžetā, kad tiesnesis ir nolēmis, ka valstij tas ir atļauts, kas šajā konkrētajā situācijā tā nav. Tomēr valstis var lūgt uzsākt ārkārtas pārdošanu, kas varētu tikt izdota, ja, piemēram, aktīva vērtība varētu ātri zaudēt vērtību vai to ir grūti uzglabāt, skaidroja Ante.
"Bitcoin gadījumā to varētu vismaz argumentēt, pamatojoties uz nepastāvību," viņš teica.
Tomēr ir pierādījumi, ka Saksija mēģina pārdot pārāk daudz bitcoin uzreiz. Otrdien tas no dažām biržām saņēma atpakaļ 200 miljonus ASV dolāru, norādot, ka nebija pietiekami daudz pieprasījuma, lai iegādātos tik milzīgu summu.