Daudzi cilvēki sagaida RRR samazinājumus un procentu likmju samazinājumus, taču patiesībā likviditātes tirgū netrūkst. Pēdējo gadu finanšu politika ir šāda:
2020. gadā rezervju prasību norma tika pazemināta trīs reizes, atbrīvojot līdzekļus 1,8 triljonu juaņu apmērā.
2021. gadā rezervju prasību norma tiks pazemināta divas reizes, atbrīvojot fondus 2,2 triljonu juaņu apmērā.
2023. gadā rezervju prasību norma tiks pazemināta divas reizes, atbrīvojot līdzekļus 1 triljona apmērā.
2024. gadā rezervju prasību norma tiks pazemināta vienu reizi, atbrīvojot līdzekļus 1 triljona apmērā.
Tajā pašā laikā naudas piedāvājums (M2) no 2019. gada līdz šim ir pieaudzis par aptuveni 60%, savukārt IKP pieaugums šajā pašā periodā bijis tikai aptuveni 28%. Tas liecina, ka valūtas pieaugums ir daudz straujāks nekā ekonomikas izaugsme.
Neskatoties uz naudas piedāvājuma pieaugumu:
1. Cenas būtiski nepaaugstinājās un pat samazinājās.
2. Akciju tirgū nebija vērojams straujš kāpums, un kopējais sniegums bija bēdīgs.
3. Nekustamā īpašuma tirgus nevis pieauga, bet turpināja kristies.
Tas liek uzdot jautājumu: kur paliek visa šī atbrīvotā nauda?
Līdz 2024. gadam banku noguldījumi pārsniegs 300 triljonus, kas ir ievērojams pieaugums no aptuveni 200 triljoniem 2019. gada beigās. Tas liecina, ka naudas tirgū netrūkst.
Šīs situācijas liek cilvēkiem aizdomāties par to, vai tikai ar RRR un procentu likmju samazināšanu vien var atrisināt visas likviditātes problēmas? Šis ir jautājums, kuru vērts padziļināti izpētīt.