Kad uzliesmoja Covid-19, poļi veidoja garas rindas pie zelta veikaliem, ziņu aģentūrai Associated Press (AP) ziņo Vanesa Gera. Šī tendence pastiprinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, radot kārtējo zelta pieplūdumu, ziņo AP.

Pjotrs Koziks, Varšavas veikala vadītājs, kas pārdod zelta stieņus un monētas no Polijas naudas kaltuves, atgādina, ka zelta līnijas pārsniedz Treknās ceturtdienas virtuļu līnijas, atzīmē AP. Poļi, kurus satricinājis karš un bēgļu pieplūdums, acīmredzot ir atraduši zeltu kā finansiālās un psiholoģiskās drošības avotu.

AP norāda, ka, lai gan tūlītējā steiga ir mazinājusies, pieprasījums pēc zelta joprojām ir stabils, jo karš turpinās jau trešo gadu. Ziņojumā piebilsts, ka papildu satraukumu rada migrācijas krīze pie Polijas Baltkrievijas robežas, ko Polijas varas iestādes uzskata par tādu, ko radījusi Krievija un Baltkrievija.

38 gadus vecais Vroclavas uzņēmējs Radoslavs Paklikovskis zelta un sudraba monētu iepirkšanu sāka 2021. gadā, tagad dārgmetālos ieguldot 5% no saviem aktīviem. Viņš uzsver, cik svarīgi ir iegūt fizisko zeltu, lai nodrošinātu drošību krīzes laikā, piebilst AP.

AP ziņojumā teikts, ka zelta pievilcība Polijā ir dziļi sakņota Otrā pasaules kara traumā, kur tam bija izšķiroša loma izdzīvošanā. Ģimenes atceras stāstus par senčiem, kuri vācu un padomju okupācijas laikā izmantoja zelta rotaslietas vai monētas pārtikas iegādei vai šķērsoja robežas, vēsta AP.

Marta Bassani-Prusik, Polijas naudas kaltuves dārgmetālu tirdzniecības vadītāja, atzīmē, ka klientu vidū ir poļi ar šādu ģimenes vēsturi un cilvēki ar poļu saknēm, kas atkārtoti apskata savu mantojumu. Viņa atzīmē, ka zelta investīciju tirgus pieauga līdz ar pandēmiju un karu.

Piedāvātais attēls, izmantojot Pixabay