Saskaņā ar CryptoPotato sniegto informāciju Eiropas Centrālā banka (ECB) 25. jūnijā izdeva atjauninājumu par Eiropas Centrālās bankas digitālās valūtas (CBDC) divu gadu sagatavošanās posmu, kas jāpabeidz līdz 2025. gada oktobrim. ECB uzsvēra, ka privātums un datu aizsardzība ir tās galvenās rūpes. Tomēr dažas digitālās valūtas funkcijas ir radījušas bažas par iespējamiem privātuma pārkāpumiem.

Ievērojams kriptovalūtu uzņēmējs un investors Daniels Batens uzsvēra šīs bažas 26. jūnijā. Viņš norādīja, ka digitālais eiro varētu ļaut bankām uzraudzīt personas, dzēst tās no savām platformām un iesaldēt viņu kontus. Turklāt ECB plāno ierobežot digitālo eiro daudzumu, ko privātpersonas var turēt savos kontos. ECB norādīja, ka šo ierobežojumu mērķis nav liegt digitālajam eiro kalpot kā vērtības glabātājs, bet gan ierobežot tā izmantošanu šajā jomā, nodrošinot, ka bankas var efektīvi nodrošināt kreditēšanu ekonomikai.

Digitālais eiro pamatā ir programmējama nauda blokķēdē, ko pārvalda viedie līgumi, nodrošinot centrālajai bankai kontroli pār indivīdu rīcībā esošās valūtas daudzumu. Galīgais mērķis ir pakāpeniski izņemt skaidru naudu un pārvietot visus finanšu darījumus tiešsaistē, kur tos var uzraudzīt un izsekot. Battens iepriekš norādīja, ka ECB citu centrālo banku starpā strādā, lai mazinātu kriptovalūtas un finansiālo brīvību.

Digitālajam eiro ir arī "bezsaistes funkcija", kas paredzēta, lai nodrošinātu lietotājiem tādu privātuma līmeni, kas līdzinās skaidrai naudai, ļaujot veikt bezsaistes maksājumus, izmantojot priekšfinansētus kontus. Tomēr kritiķi norāda, ka tam joprojām ir jāizmanto centrālās bankas datubāze, kas, iespējams, apdraud apgalvoto privātumu.

Galīgais lēmums par ECB digitālās valūtas emisiju tiks pieņemts tikai pēc likumdošanas procesa pabeigšanas Eiropas Savienībā un sagatavošanās posma noslēgšanas. Kad 2023. gada oktobrī sākās sagatavošanās posms, fintech uzņēmējs Kims Dotkoms brīdināja neizmantot digitālo eiro, raksturojot to kā finanšu uzraudzības un kontroles instrumentu.

Eiropa kopā ar daudzām citām valstīm aktīvi virzās uz skaidras naudas izņemšanu no apgrozības un pāreju uz centralizēti kontrolētu digitālo valūtu. Saskaņā ar Atlantijas padomes datiem, tikai trīs valstis - Nigērija, Bahamu salas un Jamaika - līdz šim ir emitējušas centrālo banku digitālās valūtas. Pašlaik visā pasaulē tiek īstenoti 36 izmēģinājuma projekti centrālo banku digitālajām valūtām, tostarp Eiropā, Ķīnā, Krievijā, Brazīlijā, Indijā, Japānā, Dienvidāfrikā un Austrālijā.