• Gaidāmās vēlēšanas Eiropā netraucēs Eiropas Savienības normatīvo regulējumu - Kripto aktīvu tirgus tiesību aktus, kas stāsies spēkā šogad, sacīja kriptovalūtu aizstāvji.

  • Tikko noslēgušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas varētu norādīt uz iespējamiem vietējo vēlēšanu rezultātiem, kas, visticamāk, neietekmēs kriptovalūtu likumdošanu valsts līmenī.

Visā Eiropā notiekošās vēlēšanas, visticamāk, neietekmēs Eiropas Savienības kriptovalūtu likumdošanu un ienākošo politiku, norāda nozares aizstāvji.

Eiropas Savienībā šī mēneša sākumā notika visas bloka vēlēšanas, kuru rezultātā nākamajos piecos gados notika būtiskas varas maiņas. Pēc šīm vēlēšanām ES dalībvalstis Francija, Austrija, Vācija un citas valstis paziņoja par savām vēlēšanām nākamajos mēnešos, un paredzams, ka līdz nākamajam gadam notiks papildu vēlēšanas.

Jau šogad ir notikušas vēlēšanas Horvātijā, Somijā, Lietuvā un Portugālē, savukārt Ungārijā tika ievēlēts jauns prezidents.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas noslēdzās 9. jūnijā. Pēc balsu saskaitīšanas 27 dažādās dalībvalstīs parlaments nosliecās nedaudz vairāk uz labo pusi. Šī pāreja varētu radīt vietu inovācijām draudzīgākām politikām, un tas daļēji ir saistīts ar Francijas un Austrijas iecelšanu, sacīja Marks Fosters, Kripto inovāciju padomes ES politikas vadītājs. Tādas amatpersonas kā Stefans Bergers, Ondrejs Kovariks un Irēna Tingali, kurām bija galvenā loma ES šifrēšanas ceļojumā, tika atkārtoti ievēlētas savos amatos.

Lasiet vairāk: ES balsojums Skatiet dažu amatpersonu atkārtotu ievēlēšanu ar galvenajām lomām bloka kriptovalūtu ceļojumā

ES plašā pakete kriptovalūtām, kriptovalūtu tirgus tiesību akti (MiCA), tika pieņemta likumā pagājušajā gadā, un tā stāsies spēkā šogad. Stablecoin pasākumi no šī noteikumu kopuma stāsies spēkā 30. jūnijā, bet pārējie tiesību akti stāsies spēkā decembrī.

"Vēlēšanām nav nekādas ietekmes uz MiCA tās pašreizējā formā," sacīja Džonatans Galea, regulatīvās konsultāciju firmas BCAS izpilddirektors, paziņojumā, kurā teikts, ka pakete jau ir pabeigta.

Lai gan Eiropas vēlēšanas tieši neietekmēs MiCA, katra atsevišķa valsts ir atbildīga par kriptovalūtu firmu nodrošināšanu ar licencēšanas režīmiem, lai izpildītu bloka prasības uzņēmumiem. Lielākā daļa valstu jau jūtas gatavas MiCA ieviešanai, regulatori iepriekš sacīja CoinDesk.

"Valsts/EP vēlēšanas īsti neietekmēs ieviešanu, kas tiek nodota ES iestādēm, kā arī valstu kompetentajām iestādēm," sacīja Fosters savā paziņojumā, kas atsaucās uz Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

Lasiet vairāk: Lūk, kā ES valstis gatavojas ieviest MiCA

Kas ir tālāk?

Paredzams, ka šogad notiks vairāk vispārējās vēlēšanas. Francijas prezidents Emanuels Makrons izsludināja negaidītas parlamenta vēlēšanas (atsevišķas no valsts prezidenta vēlēšanām) pēc tam, kad viņa valdošā Renesanses partija ieguva tikai aptuveni pusi no mandātiem, ko Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva labējās Merinas Lepēnas Nacionālais mītiņš.

Francijā ir paredzētas divas balsošanas kārtas 30. jūnijā un 7. jūlijā, un maz ticams, ka rezultāts atsauks līdz šim pieņemtos tiesību aktus saistībā ar kriptovalūtu. Francijā jau ir reģistrējušies 74 uzņēmumi, un vietējās amatpersonas paredz, ka šogad šis skaits pieaugs līdz 100, jo regulatori cenšas piesaistīt vairāk digitālo līdzekļu uzņēmumu.

Paredzams, ka arī Austrijā šogad 29. septembrī notiks vispārējās vēlēšanas, kurās tiks izvēlēta jauna Nacionālā padome, kas ierosina un pieņem likumus (atšķirībā no prezidenta vēlēšanām). Aptaujas liecina, ka šobrīd galēji labējā Brīvības partija ir vadībā pār saviem konkurentiem.

Nākamgad pie vēlēšanu urnām dosies arī Vācija, viena no ES lielākajām valstīm ar visvairāk deputātu vietu ES parlamentā. Valstī notiks nacionālās Vācijas Bundestāga vēlēšanas, kurās pilsoņi nobalsos par valsts likumdošanas iestādi.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās pretrunīgi vērtētā galēji labējā partija Alternatīva Vācijai ieņēma otro vietu valstī, nodrošinot nācijai 15,9% no 96 piedāvātajām vietām, pat uzvarot valsts koalīcijas partijas – Zaļo, Sociāldemokrātu partiju un Brīvo demokrātu partija.

"Lai gan es ceru, ka labējo un galēji labējo partiju plašākā tendence tiks atkārtota iekšzemē, jo īpaši Francijā, Austrijā un arī Vācijā, ar laiku es neticu, ka galēji labējās partijas sasniegs tādu pašu atbalsta līmeni kā viņi to darīja EP vēlēšanās,” sacīja Fosters.

Īrijas Republikā, kas ir piešķīrusi licenci biržai Coinbase, reģistrētajam kriptovalūtu infrastruktūras uzņēmumam Ramp Network un biržai Crypto.com un citiem, arī šā gada beigās vai 2025. gada sākumā notiks vispārējās vēlēšanas.

Sinn Féin ir zaudējusi daļu no savas popularitātes valstī. 2022. gada asamblejas vēlēšanās Sinn Féin kļuva par pirmo nacionālistu partiju, kas vēlēšanās ieguvusi visvairāk vietu, un Demokrātiskā unionistu partija ierindojās otrajā vietā. Tomēr Sinn Féin nesen notikušajās EP vēlēšanās ieņēma ceturto vietu, bet labējā spārna Fine Gael ierindojās pirmajā vietā un labējā spārna Fianna Fail ierindojās otrajā vietā.

Tikmēr Ukrainā šogad bija gaidāmas vēlēšanas, jo ir beidzies tās pašreizējā prezidenta Volodimira Zeļenska pilnvaru termiņš, taču tauta vēlas, lai karš pret Krieviju beigtos pirms citu vēlēšanu rīkošanas, maijā ziņoja BBC.

Pagājušajā gadā vēlēšanas notika Čehijā, Kipras Republikā, Igaunijā, Nīderlandē, Polijā, Slovākijā un Spānijā. Dānijā, Ungārijā, Slovēnijā, Latvijā un Zviedrijā vēlēšanām vajadzētu notikt 2026. gadā. Maltā un Itālijā vēlēšanas ir paredzēts 2027. gadā, kad Francijā notiks nākamās prezidenta vēlēšanas.

komisāri

Pēc nesenajām vēlēšanām katrs valsts vadītājs, kas ir pārstāvēts Eiropadomē, ieceļ savu Komisijas kandidātu, un Eiropas Parlamentam ir galīgais vārds šajā jautājumā.

Kriptokopiena Eiropā meklē blokķēdes noteikumus, kas jāievieš. Tomēr jaunu tiesību aktu izstrādes loma ir ES Komisijai, bloka izpildinstitūcijai, un nekādas izmaiņas netiks veiktas, kamēr komisāri nenoteiks savas prioritātes vēlāk šogad.

Blockchain for Europe ģenerālsekretārs Roberts Kopics uzskata, ka pašreizējā prezidente Urzula fon der Leiena, visticamāk, tiks pārvēlēta, viņš sacīja CoinDesk konferences Consensus 2024 laikā. ES līderi jau ir atbalstījuši fon der Leienu kandidēšanai uz otro termiņu. Nākamajā mēnesī ES Parlaments balsos par organizācijas prezidentu.

Nav skaidrs, kāda būs viņas atkārtotā iecelšanas ietekme uz kriptovalūtu, Kopics atzīmēja, ka kriptogrāfija "nav pirmā līmeņa problēma" reģionā.