web2

Internets nekad nav bijis statisks. No tās sākumiem kā lasāmu lapu kopuma līdz šodienas vienmēr ieslēgtām sociālajām platformām katrs tīmekļa posms atspoguļo mainīgas tehnoloģijas un lietotāju gaidas. Jaunākā evolūcija, kas pazīstama kā Web3, mudinās veidot lietotājiem vērstāku internetu, pamatojoties uz decentralizāciju un digitālo īpašumtiesībām. Taču vai tas patiešām padara to labāku par Web2?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir noderīgi saprast, kā tīmeklis attīstījās, ko Web2 dara labi, kurās vietās tas mazliet trūkst un ko Web3 cenšas mainīt.

🌐 Web 2 (Current Internet)
Examples: Facebook, YouTube, Google, Binance, Amazon
✅ Pros
Very easy to use
Fast & cheap
Customer support exists
Mature, stable ecosystem
❌ Cons
You don’t own your data
Platforms can ban or censor you
Centralized control (company decides everything)
Your money & content are custodial
👉 Best for: normal users, businesses, social media, e-commerce
🔗 Web 3 (Blockchain Internet)
Examples: MetaMask, DeFi, NFTs, DAOs, decentralized apps
✅ Pros
You own your assets & data
No middlemen
Censorship-resistant
Transparent & trustless
Global, permissionless finance
❌ Cons
Harder to use
Gas fees
Scams & hacks risk
No “forgot password” support 😅
Still early & unstable
👉 Best for: crypto users, DeFi, NFTs, decentralized finance, proving ownership
🥊 Quick Comparison
Feature
Web 2
Web 3
Ownership
Company
User
Control
Centralized
Decentralized
Ease of use
⭐⭐⭐⭐⭐
⭐⭐
Security
Platform-based
User responsibility
Freedom
Limited
High
🧠 Final Verdict
Web 2 is better TODAY for daily use
Web 3 is better for the FUTURE of ownership & finance
The real winner will be Web 2.5 (Web 2 UX + Web 3 ownership)
#Binance #Web3 #web2 #CryptoMarketAnalysis $BTC
$ETH
$BNB

Internets nekad nav bijis statisks. No tā agrīnajiem laikiem kā lasāmu lapu kolekcijai līdz mūsdienu vienmēr aktīvām sociālajām platformām, katrs tīmekļa posms atspoguļo mainīgas tehnoloģijas un lietotāju gaidas. Jaunākā evolūcija, ko sauc par Web3, sola lietotājam draudzīgāku internetu, kas balstīts uz decentralizāciju un digitālo īpašumtiesību. Bet vai tas patiešām padara to labāku nekā Web2?
Lai uz to atbildētu, ir noderīgi saprast, kā attīstījās tīmeklis, ko Web2 dara labi, kur tas atpaliek, un ko Web3 cenšas mainīt.

The Internet has never stood still.
🔹 Web1 gave us access to information — static pages, minimal interaction, but open by nature.
🔹 Web2 transformed the web into a social, always-on ecosystem. Platforms like Google, Facebook, and X made publishing, sharing, and connecting effortless.
🔹 Web3 is the next evolution — aiming to return ownership and control back to users through decentralization.
What Web2 Got Right ✅
Web2 nailed usability and scale. • Easy onboarding
• Fast, polished platforms
• Global connectivity
• Anyone can create content instantly
But there’s a cost 👇
The Problem With Web2 ⚠️
• Users create the data, platforms own it
• Personal data is monetized through ads
• Accounts can be censored or removed
• Centralized servers = hacking risks
This is where Web3 enters the conversation.
What Web3 Brings to the Table 🔗
Web3 is built on blockchain, smart contracts, and cryptography — removing the need for centralized intermediaries.
Core ideas: • Decentralization – no single point of control
• Permissionless access – anyone can participate
• Trustless systems – code over corporations
• True digital ownership
Bitcoin and Ethereum are early examples — enabling value transfer without banks or centralized authorities.
Why Web3 Matters 🚀
• Users own their identity and assets
• Harder to censor or shut down
• New financial systems via DeFi
• Direct creator monetization
• Foundations for the metaverse, AI, VR & AR
So… Is Web3 Better? 🤔
Not yet — but it’s necessary.
Web2 is smoother and more user-friendly today.
Web3 is still early, complex, and scaling up.
But Web3 solves problems Web2 can’t — ownership, privacy, and control.
Final Take 🧠
This isn’t Web2 vs Web3 — it’s Web2 plus Web3.
Web3 won’t replace the current Internet overnight. Instead, it will quietly reshape it — putting users back at the center, where they belong.
The real question isn’t if Web3 wins — but how fast adoption happens.

Amerikas banka atzīst kriptovalūtu kā naudas ekvivalentu: Pi tīkls ir gatavs atbalstīt maksājumu sistēmas #Web3

Amerikas banka, viena no lielākajām un ietekmīgākajām finanšu iestādēm pasaulē, nesen izsludināja būtisku paziņojumu par savu pieeju kriptovalūtām. Paziņojumā, kas pārsteidza daudzus, banka paziņoja, ka tagad uzskata kriptovalūtu par "naudas ekvivalentu." Šis solis atspoguļo lielu pagriezienu tradicionālās banku nozares skatījumā uz digitālajiem aktīviem, kas bieži tiek uzskatīti par augsta riska investīciju instrumentiem, nevis par likumīgām maksāšanas līdzekļiem.

Viens no visvairāk apspriestajiem sāpju punktiem blokķēdes izstrādātājiem vienmēr ir bijušas gāzes maksas. Ikviens, kurš ir izvietojis viedos līgumus uz #Ethereum zina šo vilšanos: jūsu kods ir perfekts, bet tīkla maksas padara projekta testēšanu vai mērogošanu dārgu. Šeit @Plasma gāzes abstrakcijas iespējas izceļas, tas nav tikai par lētākiem darījumiem, bet gan par pārdomāšanu, kā izstrādātāji mijiedarbojas ar blokķēdi kopumā.

Gāzes abstrakcija būtībā ļauj lietotājiem vai lietojumprogrammām maksāt darījumu maksas ar žetoniem, kas nav vietējā kriptovalūta. Uz Plasma tas nozīmē, ka, nepaļaujoties tikai uz ETH vai ķēdes vietējo žetonu gāzei, izstrādātāji var izstrādāt sistēmas, kur lietotāji maksā ar stabilām monētām, projekta žetoniem vai pat abonēšanas balstītām maksas shēmām. Tas atver jaunas iespējas, lai piesaistītu galvenos lietotājus, kuri var nevēlēties turēt konkrētu kriptovalūtu tikai, lai mijiedarbotos ar DApp. Iedomājieties, ka spēlējat NFT spēli vai tirgojat žetonu, nepieskaroties ETH, tas ir tāda veida nevainojama pieredze, ko iespējams ar Plasma.

@Plasma blokķēde kļūst par vienu no lielākajām tēmām kriptovalūtu telpā, jo tā šķiet kā dabiska blokķēdes tehnoloģijas attīstība, nevis tikai vēl viens eksperimentāls uzlabojums. Ilgu laiku blokķēdes pasaule ir bijusi iestrēgusi starp divām grūtām izvēlēm: vai nu saglabāt tīklu mazu, efektīvu un ātru, vai nu saglabāt to pilnīgi decentralizētu un drošu. Plasma pierāda, ka abi mērķi var pastāvēt kopā, un tas ir iemesls, kāpēc arvien vairāk izstrādātāju, investoru un lietotāju pievērš uzmanību.

Plasma galvenā ideja ir ļoti vienkārša, bet ārkārtīgi jaudīga. Tā vietā, lai piespiestu galveno blokķēdi apstrādāt katru darījumu, katru viedrisku un katru mijiedarbību, ko tīkls rada, tiek izveidotas atsevišķas mazākas blokķēdes, ko sauc par bērnu ķēdēm. Šīs bērnu ķēdes veic smago darbu un apstrādā lielāko daļu aktivitātes. Galvenā ķēde tikai uzglabā būtiskos pierādījumus un darbojas kā galīgā noregulējuma slānis. Tas ir līdzīgi tam, kā katrai valstij ir vietējās tiesas, bet tikai vissmagākie vai strīdīgie gadījumi nonāk augstākajā tiesā. Sistēma kļūst ātrāka, vieglāka un vieglāk mērogojama, jo ne viss ir spiests darboties uz viena slāņa.