Nesen kapitāla tirgū visvairāk pievērsa uzmanību bitkoina straujais pieaugums.
Šonedēļ pirmdien, ASV tirdzniecības laikā bitkoins sasniedza 107 000 dolāru par monētu, sasniedzot jaunu rekordu, pieaugot par vairāk nekā 3% dienā. Sākot no gada sākuma, kad cena bija apmēram 40 000 dolāru, bitkoina pieaugums šogad pārsniedz 170%.
Kas īsti ir bitkoins? Raksts palīdzēs jums izprast bitkoina pagātni un tagadni.
15 gadi, no dažiem centiem līdz 100 000 dolāriem.
Bitkoina stāsts sākas no 2008. gada, kad kāds ar segvārdu 'Satoshi Nakamoto' internetā izvirzīja bitkoina koncepciju, piedāvājot jaunu elektronisko naudas sistēmu, kas ir bitkoina priekšvēsture.
Atšķirībā no lielākā daļa valūtām, bitkoins nepaļaujas uz konkrētu valūtas iestādi (piemēram, valdību), bet gan tiek izstrādāts, izmantojot specifiskus algoritmus, kas aprēķina rezultātu. Šī algoritma platforma balstās uz izplatīta arhitektūras programmu, lai izstrādātu risinājumus.
Bitkoins patiesībā ir kriptogrāfiskie dati, kas balstīti uz blokķēdes tehnoloģiju. Piemēram, bitkoina izdošanas mehānisms ir sarežģīta matemātiskā vienādojuma risināšana, un vienādojuma risinājums atbilst bitkoina kodam. Bitkoina iegūšanas process ir līdzīgs vienādojuma risināšanai, kas nozīmē, ka ikvienam ir iespēja piedalīties bitkoina izdošanā. Un šī vienādojuma risinājumu (kopējā bitkoina daudzuma) kopējais apjoms ir nemainīgs - 21 miljons.
Agrākie bitkoini tika radīti, izmantojot procesu, ko sauc par 'rakšanu'. Datori ar lielu skaitļošanas jaudu, risinot sarežģītas matemātiskās problēmas, iegūst bitkoinus. Šis process ir līdzīgs zelta raktuvēm - kas iegūst, tas pieder, tāpēc to sauc par 'rakšanu'.
Ierobežots daudzums nozīmē bitkoina retumu, tādēļ cilvēki uzskata, ka bitkoins ir vērtības saglabāšanas līdzeklis. Tajā pašā laikā, jo retāks ir objekts, jo vērtīgāks tas kļūst, radot spekulatīvo vērtību bitkoinam.
Sākotnēji bitkoina vērtība bija niecīga, bet ar tehnoloģiju attīstību un tirgus nobriešanu tas pakāpeniski kļuva par ļoti pievilcīgu investīciju aktīvu. Cik populārs ir bitkoins, to var redzēt no sekojošiem skaitļiem.
2009. gadā, kad bitkoins tikai parādījās, 1 dolārs varēja iegādāties apmēram 1300 bitkoinu.
2010. gada maijā, 1 bitkoins = 0.25 centi.
2011. gada jūnijā, 1 bitkoins = 30 dolāri.
2013. gada 9. aprīlī, 1 bitkoins = 260 dolāri.
2024. gada 4. novembrī, 1 bitkoins = 68 000 dolāru.
2024. gada 5. decembrī, pārkāpjot 100 000 dolāru robežu.
Trakums turpinās, risks nebeidzas.
Kas ietekmē bitkoina cenu kāpumu un kritumu? Šanhajas Transporta universitātes Šanhajas Augstākās finanšu skolas profesors, bijušais ASV Federālo rezervju augstākās līmeņa ekonomists Hu Jie intervijā norādīja, ka bitkoina šāda veida aktīviem nav nekādas lietošanas vērtības, un tie arī neizsniedz nekādu naudu, tāpēc to cenu dinamika ir atkarīga no tā, cik daudz cilvēku tos tirgo, it īpaši no tā, cik daudz cilvēku nāk to spekulēt nākotnē, un kādi ir nākošo cilvēku resursi un attieksme.
Ķīnas Sakaru rūpniecības asociācijas blokķēdes speciālās komitejas kopējais priekšsēdētājs, Honkongas blokķēdes asociācijas goda priekšsēdētājs Yu Jianing norādīja, ka nesenais bitkoina cenas pieaugums ir vairāku faktoru kopīga darbība. No makro vides viedokļa globālās ekonomikas nenoteiktība un monetārās politikas izmaiņas ir svarīgi faktori, kas veicina bitkoina cenas pieaugumu. ASV Federālo rezervju monetārās politikas pielāgošana, kā arī tirgus gaidas par likviditātes atvieglošanu ir padarījušas riskantus aktīvus atkal pievilcīgus investoriem. Turklāt ASV vēlēšanas arī turpinājušas stimulēt tirgus optimismu attiecībā uz bitkoina nākotni.
Turklāt bitkoina piedāvājuma puses retums arī veicina tā cenas pieaugumu. Yu Jianing norādīja, ka bitkoina samazināšanas mehānisms tiek aktivizēts reizi četros gados, kas samazina katra bloka atlīdzību uz pusi. Šogad aprīlī bitkoins pabeidza ceturto samazināšanu, tieši samazinot jauno monētu piedāvājumu un nostiprinot bitkoina kā retā aktīva īpašības. No vēstures pieredzes raugoties, pirms un pēc samazināšanas bitkoina tirgus cena parasti piedzīvo ievērojamu pieauguma ciklu.
Ar bitkoina cenu pastāvīgu pieaugumu tirgus emocijas arī pieaug. Starptautiskais aģents analītiķi prognozē, ka līdz šī gada beigām bitkoina cena varētu sasniegt 125 000 dolārus par monētu, un līdz 2025. gada beigām pat varētu sasniegt 200 000 dolāru.
Bitkoina cenas pieaugums ir ievērojams, bet ar to saistītie riski nav ignorējami. Yu Jianing norādīja, ka augsta svārstīguma un augsta sviras apvienojums ir viena no izteiktākajām riska vietām kriptovalūtu tirgū. Kad tirgus emocijas uzplaukst, investori bieži meklē augsta sviras instrumentus, lai gūtu lielāku atdevi, bet, kad tirgus virziens mainās, augstas sviras kontu riski strauji uzkrājas, izraisot tirgus paniku un masveida sabrukuma notikumus.
Iekšējā tirdzniecība ar bitkoinu rada juridiskus riskus.
Jāņem vērā, ka Ķīnā darbība ar bitkoinu un citu virtuālo valūtu saistītām biznesa aktivitātēm tiek uzskatīta par nelikumīgu finanšu darbību.
Ķīna kādreiz bija bitkoina tirdzniecības apjoma un rakšanas jaudas lielākais valsts, sasniedzot vairāk nekā 80% daļu. Tomēr, pēc tirdzniecības vietu slēgšanas, rakšanas izbeigšanas, tirdzniecības aizlieguma un citiem pasākumiem, Ķīnā ar virtuālajām valūtām saistītas biznesa aktivitātes tiek uzskatītas par nelikumīgām finanšu aktivitātēm, un ārvalstu virtuālo valūtu biržas, kas piedāvā pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem, arī tiek kvalificētas kā nelikumīgas finanšu aktivitātes.
Bitkoina saistīto aktivitāšu regulēšana sākās 2017. gadā.
2017. gada 6. janvārī centrālā banka attiecīgās iestādes Beijingā un Šanhajā sarunāja ar trim bitkoina biržām - Huobi, OKCoin un Bitkoins Ķīnā. 8. februārī regulatori devās uz Huobi, OKCoin un Bitkoins Ķīnā, lai veiktu vietējās pārbaudes. Pēc tam centrālā banka sarunāja ar citiem, kas nodarbojas ar bitkoina tirdzniecību, Ķīnas devītajiem bitkoina tirdzniecības platformas galvenajiem vadītājiem.
2021. gada 21. maijā, Valsts padomes Finanšu stabilitātes attīstības komiteja rīkoja piecdesmit pirmo sanāksmi, lai izstrādātu nākamo finanšu jomas prioritāšu darbu. Sanāksme uzsvēra, ka ir nepieciešams cīnīties pret bitkoina rakšanu un tirdzniecības darbībām, stingri novēršot individuālo risku pāreju uz sabiedrības jomu.
2021. gada 24. septembrī, valsts attīstības un reformas komisija un 11 citas iestādes izdeva (par virtuālo valūtu 'rakšanas' aktivitāšu regulēšanu), aizliedzot jaunu virtuālo valūtu 'rakšanas' projektu uzsākšanu, paātrinot esošo projektu kārtīgu izbeigšanu. Tajā pašā laikā virtuālo valūtu 'rakšanas' aktivitātes tiks oficiāli klasificētas kā iznīcināšanas industrija. Tajā pašā dienā centrālā banka un 10 citas iestādes izdeva (par turpmāku preventīvo pasākumu un riska mazināšanu saistībā ar virtuālo valūtu tirdzniecību), skaidri norādot, ka ar virtuālajām valūtām saistītās biznesa aktivitātes ir nelikumīgas finanšu aktivitātes, un ka ārvalstu virtuālo valūtu biržas, kas piedāvā pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem, arī tiek kvalificētas kā nelikumīgas finanšu aktivitātes.